Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]

27.

Pēc ilgām 10 minūtēm. Vis beidzās un mūs izdzina ārā no būdiņas, lai viņa varētu atpūsties.
Nu pat apsēdos uz trepēm pie strūklakas.
Kāds atnāca un apsēdās man blakus.
Tae - domāju ka tev par viņu ir vienalga.
Viņš čukstēja, paņemot kādus akmentiņus un meta tos uz strūklakas pusi.
Es - tās bija lamatas un ja es to nedarītu, jūs netiktu laukā. Es zināju to ka tā ir vienīgā iespēja.
Jungkook - bet kāpēc? Tu runāji par viņu itkā tev viņa nerūpētu.
Jungkook atnākot pie mums nostājoties pie durvīm.
Es - ja viņa man nerūpētu es viņu nemeklētu.
Pateicu un pametu viņus vienus.
.
.
.
Atnācu uz kādu netālu vietu no ciemata. Mēness spīdēja uz manas kailās ādas, jo man joprojām nebija uzvilkts krekls. No aukstuma viegli trīsēju.
??? - necerēju tevi te satikt Jimin.
Pagriezos viegli uz atpakaļu, kur dzirdēju kādu balsi un tur jau viņa stāvēja. Tik pat eleganti kā parasti, Brisela.
es - Brisela? Ko tu šeit dari?
Apjucis jautāju.
Brisela - es te dzīvoju pamuļķi.
Viņa viegli iesmējās un nāca pie manis. Nostājoties man pretī.
Brisela - ko tu šeit meklē?
Es - es jau to atradu, bet nu gaidu.
Brisela - tas neizklausās pēc tevis Jimin.
Viegli nopūtos .
es - ko tu vispār šeit dari?
Centos mainīt tēmu.
Brisela - viņa ir skaista,
Viņa gluadīja manus matus un ar īkšķi mazliet vaigu.
Brisela - naiva, bezspēcīga, sāpināta un nu jau mirusi.
Viņš pasmējās un liecās uz priekšu pie manām lūpām.
Es - man nav laika spēlītēm!!!
To pateicis es viņu pagrūdu un gāju pie Bellas. 
.
.
.
Taisījos iet iekšā pie Bellas, bet ejot redzēju kādu stāvu blakām. Mazliet pavēru durvis, lai redzētu ko taisās svešinieks darīt. Viņš liecās pie viņas un uzlika savas lūpas uz viņas.
Kur bija jābūt manām.
Izskrēju aizcirtot durvis.
.
.
.
Tiku līdz kādam ezeriņam pie tā notupos un skatījos savā atspulgā, kas man vairs nelikās tik pievilcīgs.
Viena lāse, tad otra un pēc tam jau pielija mans atspulgs ūdenī. Tas viegli pļukšķējā ūdenī un izjauca manu atspulgu pa visam. Pa vidu jaucoties ar manām asarām. Lietus lija man virsū arvien stiprāk. Dzirdēju kādu skrienam uz šo pusi.
??? - Jimin!
??? - Jimin!
Tā bija viņa. Viņa skrēja šurp.
Tiekot tuvāk viņa apstājās un nezināja ko teikt, bet no visa viņai iznāca bezspēcīgs čuksts.
??? - Jimin...
Viņa nāca uz manu pusi lēni.
Es - ja nāci teikt ka nepazīsti viņu, tad vari lasīties prom!!!
Uzbļāvu viņai nepaskatoties uz viņas pusi.
Bella - Jimin, es zinu ka negribi man ticēt, bet es tiešām viņu nepazīstu...
Viņa knapi čukstēja un ar katru soli nāca uz manu pusi.
Bella- es miiilu.....
  Viņa sperot soli krita un uzkrita uz Jimin muguras, rokas uzkrītot uz viņa pleciem. Jimin pārsteigumā ar Bellu iekrita aukstajā ūdenī. Lietus arī lija pār viņiem. Tāpat kā nebijis. Jimin saķēra Bellu un skatījās viņas acīs. Tās izpauda tik daudz emociju.
Bella - tevi  ...
Viņa bez elpas nočukstēja.
  Pieliecos pie viņas un uzliku uz viņas lūpām.
Maigu skūpstu.
Viņa nemaz tam neatbildēja. Ātrāvos no viņas un nesaprašanā skatījos viņas acīs. Viņa savas acis ik pa laikam aizvēra un atvēra. Kad viņa pavisam tās aizvēra un atlaida savas rokas krītot aukstajā ūdenī. Saķēru viņu un viegli pasitu pa viņas vaidziņiem.
Es - BELLA!!!!
Izmisumā saucu viņas vārdu.
Es - nenodari to lūdzu man!!!
Raudāju viņas matos.
Es - ne atkal...
Nočukstēju.
Cerot ka viņa to dzirdēs.
Nemanot man asaras lija kā upes.
Viņa neatbildēja pat nepskatījās uz mani vai ko citu. Viņa vienkārši gulēja manās rokās. Tā nebija tikai gulēšana tā bija viņas pamešana mani te vienu. Pārbaudīju vai viņai vēl sitas sirds.
Taču tā beidza pukstēt.
Vairs nebija izredžu viņu glābt. Es šo kauju zaudēju.
Asaras lija pāri maniem vaigiem. Sajaucoties ar lietus dvašu. Mana galvas atradās viņas mīkstajos matos, kur nu es šņukstēju un necentos beigt.
Nu es vairs neredzēšu ne viņas smaidu, acis, sārtās lūpas un pārējo, kas ir bijis ar viņu.
Brīdi raudāju izvilku viņu ārā no ūdens kurā mēs abi visu šo laiku sēdējām. Izvilku krastā. Paņēmu zobenu,  kas man atradās netālu. Kad dusmīgs izsviedu vis kas man bija pa visu krastu. Gāju ūdenī iekšā līdz nabai. Ūdens bija silts no lietus kurš negrasijās pārstāt līt nemaz. Apstājos ezera vidū pagriezos pret krastu,  kur viņa gulēja.