Nenodari to lūdzu man [Park Jimin ]

20.

Pēc trim dienām.
Vakar viņi aizbrauca uzdevumā. Viņš apsolīja man ka viņam nekas nenotiks un atbrauks vesels. Tagad ir rīts un taisos uz skolu. Dīvaini? Apģērbos vieglās drēbes.👇👇👇

Pareizāk kleitiņā. Paņēmu somu kuru jau vakara sakārtoju. Noskrēju pa trepēm uz virtuvi. Paņēmu ābolu no augļu groza un skrēju uz garāžu. Vēl tik piecas minūtes bija atlikušas. Atslēdzu garāžu man pretīm stāvēja tīko nopucēts mašīnas pārsegs.

Atslēdzu vaļā un iesēdos tajā iekšā noliku somiņu blakus sēdeklim un izbraucu no institūta.
.
.
.
Iebrauksi skolas stāvvietā. Noparkoju mašīnu man izdevīgā vietā, varbūt arī netik izdevīgā, jo blakus stāvēja divas mašīnas pie kuras stāvēja grupa ar puišiem un dažām meitenēm. Pats dīvainākais bija tas ka viņas nenojauš kas viņi ir. Pasmaidīju viņiem un devos uz skolu. Pasaule ar daž ne dažādiem noslēpumiem kurus esi gatavs atklāt katrā mirklī. Iegāju iekšā un gāju pie sava skapīša. Atvēru to un ieliku nevajadzīgas grāmatas tajā. Aizvēru to un man pretī vērās kādas svešas zilas acis.

No stāva jūtama vilkaču smaka. Nepatikā savilku degunu.
Es - krancis.
Nomurmināju zem deguna.
??? - sveika esmu tevi redzējis tikai pārs reižu, tāpēc nācu iepazīties. Mani sauc Kris. Tevi?
Viņš man uzsmaidot pamāja mazliet ar galvu un noliekot roku pie mana skapīša ar otru kasot savu pakausi.
Es - Em es ar krančiem neēju. Sorry!
Paskatot viņu pagrūdu, lai beidzot varētu doties uz stundu kura tāpat ir sākusies.
Kris - Bella pareizi?
Viņš apķerot manu roku prasīja.
Es - ne, draudziņ tu būtu sajaucis ar kādu citu.
Kris - ne nemaz tās pašas sārtās lūpas, tumšie mati, mazais augums un lielās skropstas.
Es - tu būsi sajaucis ar kādu citu.
Centos teikt to pašu cenšoties savaldīties,  lai neraudātu.
Kris - tev sāp.
Viņš piegāja pie manis un apskāva.
Es - ko tu vispār par mani zini!
Centos no viņa tvēriena izlauzties.
Kris - beidz. Kira bija mīļa mums viesiem.
Es - kā tu zini par viņu!?
Kris - viņa ir...ir mana sieva..
Viņš pēdējos vārdus nočukstēja,  pār vaigu viņam notecēja asara kuru viņš ātri noslaucīja,  lai neiemanu.
Kris - mums ir vajadzīga tava palīdzība. Ir dažas lietas kuras tu nezini un pat tev neteiktu. Ja gribi zināt atnāc šodien pilnmēness laikā pie ezera rietumu pusē, kur vējš šūpo matus.
Tā ir viņas mīļākā vieta.
Pie sevis domāju un pamāju puisim kurš neizskatījās diez ko vecs.
.
.
.
Sēžu trešajā stundā un domāju par manu un Kira sarunu. Kāpēc vilks pie manis nāktu un prasītu palīdzību tieši tad, kad puiši aizbrauc.
Agh.
Tas vis ir sarežģīti.
Paskatījos uz savu klasi. Tajā atradās pārs nāriņas, kādi no smalkās tautas, pārs elfi, hidrs, dažas nimfas vairāki vilki un es ēnu medniece. Skolotāja kura bija vampīrs stāstīja,  kādu stāstu pēc kura būs kontroldarbs.
Skolotāja - Bella!!! Par kuru dievu mēs runājam?
Es - Em par Hēru?
Skolotāja - pareizi, bet lai nākamo reizi klausītos. Rīt tests par šiem dieviem.
Drīz vien noskanēja zvans. Sakravāju somu un taisījos iet ārā no klases, bet skolotāja mani apstādināja.
Viņa pienāca pie manis.
Skolotāja - Bella? Vis kārtībā? Stundās vispār nekoncentrējies.
Viņa tomēr ievēroja.
Es - ja vis labi. Varat par mani neuztraukties.
Centos izdabūt neīstu smaidu un gāju ārā no klases, un devos uz pusdienām. Izgāju no skolas, jo nepacietu tās smakas un ēdienu. Iegāju kādā mājīgā kafejnīcā. Kāda sieviete man uzsmaidīja. Piegāju pie letes,  kur viņa strādāja.
Es - jums ir mājīga kafejnīca.
Viņa man uzsmaidīja.
??? - paldies bērns. Ko pasūtīsi?
Es - zaļo tēju ja var
Viņai uzsmaidīju un vilku maku ārā no somiņas.
??? - nevaig bērns.
Viņa ar noskumušu skatienu ar rokām, kur bija man rokā maks stūma atpakaļ somiņā.
??? - tāpat man šo atņems...
Es - tad jo īpaši tas ir vajadzīgs.
Viņa man taisīja tēju.
??? - ej apsēdies.
Viņa man uzsmaidīja. Aiz labas sirds neko nedomājot aizgāju un apsēdos pie loga. Gaidīju savu tēju. Viņa uztaisījusi nesa lielā krūzē to man.

Lēnām to virzīju pie lūpām. Mazliet viņu iedzēru viņa garšoja pasakaini nekā tad, kad es to taisīju. Izdzēru tēju vairākos malkos. Manas acis sāka migloties līdz pa visam palika vis tumšs un aiz muguras.