Zem ļaunās acs

1. Daļa

Ir rīts , es pamodos spožo saules staru dēļ , kuri man iespīdēja sejā. Es ar acīm sameklēju pulksteni un ieskatījos tanī. Tagad ir 5:00 no rīta. Ak Dievs , es nodomāju , kapēc vajadzēja traucēt man gulēt , tagad vairs neaizmigšu.
Es paņēmu savu telefonu un ieraudzīju jaunu ziņu "Whatsapp" no man nezināma numura. Tur bija rakstīts:"Sveicam Jūs ar iestāšanos apvienībā "MMSL". Esi svaicināta pie mums , šodien tiekamies pie meža 19:44. Gaidīsim Jūs tur , lūgums nekavēties!"
Izlasot ziņu, es apjuku. Kāda vēl apvienība un no kurienes viņam/ai mans numurs? Vai arī tas ir kaut kāds joks? Šie un citi jautājumi man tagad klaigāja galvā.
No domām mani izrāva zvans. Man zvanīja draudzene. Es pacēlu klausuli.
《Saruna》
Es: Čav , Sanija!
Sanija: Sveika. Ko dari?
Es: Neko , tiko pamodos. Tu?
S: Es arī.
Es: Kapēc zvani?
S: Nu... kad es pamodos , man bija atnākusi ziņa no nezināma numura un tur bija teikts ka es esot iestājusies kaut kādā tur apvienībā.
Es: Man tas pats bija atnācis!
S: Nopietni? Tu nezini ko tas var nozīmēt?
Es: Nezinu...
S: Kā domā ir vērts aiziet uz to tikšanos?
Es: Varētu aiziet tikai tad ar kādu puisi vai vīrieti , lai drošāk būtu.
S: Kur mēs atradīsim vīrieti , kurš piekristu?
Es: Var būt kādam no tavas skolas var paprasīt?
S: Diezvai kāds piekritīs.
Es: Nu jā... Nu labi , tad vēlāk satiksimies un izdomāsim.
S: Labi. Atā.
Es: Atā.
《Sarunas beigas》
Beigusi runāt ar Saniju , es noliku telefonu un gāju uz vannas istabu nomazgāties.