Kiss me you Idiot!

9daļa- Tēt, nejoko tā!

Es jau eju ārā no skolas kopā ar Našu, Metu, Lauru un Moniku, kad uzstājīgi sāk zvanīt mans telefons. Es ieskatos ekrānā- tētis.
-Meitiņ, skrien uz savām mājām un ātri kravā koferus. Es tevi tur sagaidīšu!
-Paga, paga, paga! Tēt, kas noticis?
-Zvanīja tava māte. Teica, ka tu necel.
-Un?!?
-Viņa teica, ka pie tevis atnācis tavs puisis Eliots.
-Tēt, beidz jokot! Tu taču zini, ka tāpat pārvākšos pie tevis, tāpēc neizmanto tizlus līdzekļus!
-Es nejokoju Kērta!-Tētis paceļ balsi.
-Bet...
-Tiekamies tur!-Tētis atmaigst.
-Labi...
Visi uz mani skatās dīvaināk kā uz beigtu peli. Es savelku stiprāk mugursomu un sāku sktiet. Asaras pašas no sevis sāk plūst pār vaigiem. Vecās pagātnes rētas atkal ir tikušas uzplēstas. No sākuma Eliots skolā un tagad jau Eliots MANĀS mājās! Tas ir par traku!
Es atveru durvis tik stipri, ka tās atsitas pret sienu. Dusmīgi elsojot uzskrienu uz savu istabu, sametu visu koferos un izeju no tās. Nonesu koferus lejā pie durvīm un pati dodos uz mātes guļamistabu. Es iesperu pa durvīm un tās ar stpru blūkšķi izkrīt. Tur jau viņi ir! Ķiķina puskaili gultā un rij zemenes ar putkrējumu.
-Tu esi vispretīgākais cilvēks uz zemes! Tu esi ma*ka!-Nokliedzos. Eliots izrāpjas no gultas un rauj kājās bikses, bet es pavēršu pret viņu savu revolveri.
-Pat nedomā kustēties k*ces dēls!-Norūcu.
-Kērta!-Dzirdu tēta balsi un tad jau revolveris tiek izrauts no manas rokas. Es ar akmens skatienu paskatos uz māti.
-Tu nekad neesi bijusi mana māte...nekad...-Saku un lielā ātrumā atstāju pretīgo mītni. Ierāpjos tēta mašīnā un gribu ļaut asarām vaļu, bet tā vietā es sāku smieties kā psihopāte.
-Kērtucīt!-Tētis iekāpjot mašīnā iesāk, bet es viņu apklusinu pieliekot pirkstu pie savām lūpām.
-Piedod, tēt, ka negribēju tev ticēt!-Saku.-Bet tagad brauc, labi!?!- Tētis pamāj un iedarbina motoru.
-Meitiņ, man tev kaut kas jāsaka!-Tētis saka.
-Runā tēt!-Uzmundrinu.
-Man ir dēls tavā vecumā un četrpadsmit gadīga, maza caciņa. Kad es biju kopā ar tavu māti es nebiju laimīgs, bet kad piedzimi tu...
-Ir labi tēt! Man prieks, ka man ir māsa un dvīnis?!?-Iesmejos. Tētis saņem manu roku un man silti uzsmaida. Tas liek man aizmirst par šodienas notikumiem. Mans tētis ir manas zāles! Mans viss! Mans vienīgais vecāks.😊