10 daļa- Šoks un sniegā gulēšana.

719 66 2
                                    

Tētis apstājas pie milzīgas privātmājas.
-Tu joko?-Vaicāju.
-Par ko?-Tētis iesmejas. Es izkāpju no mašīnas un mani uzreiz kāds stipri apskauj. Es pasmaidu un atbildu apskāvienam.
-Čau, mani sauc Šarlote un es esmu tava māsa!-Jaunā māsa saka.
-Esmu Kērta!-Saku.
-Man tu patīc! Un esmu pārliecināta, ka tu patiksi arī brālim! Nāc!-Viņa aizvelk mani aiz mājas. Tas kas tur sēž mani šokē! Šokē!
-Met?-Vaicāju.
-Kērta?!?-Arī jaunā brāļa sejā redzams šoks.
-Oho!-Saku un viņu apskauju.
-Pag! Mans tētis ir tavs tētis? Mans ir tavs?!?-Viņš vaicā.
-Mans ir tavs un tavs ir mans!-Iesmejos. Viņš iemet mani sniegā.
-Vo vellos! Man tagad jātiek galā ar divām izlutinātām princesēm!-Mets smejas. Viņš pasniedz man roku, es to saņemu un norauju viņu sev blakus sniegā.
-Tētis stāstīja, ka tava mamma par tevi nerūpējas tā kā tu esi pelnijusi...
-Viņa nekad par mani nerūpējās. Vienmēr tika nolīgta kāda aukle, kura par mani rūpējas. Mamma allaž strādā, bet man nav tapis zināms kur... un mans bijušais tagad ir viņas čalis.-Saku.
-Ok! Ceļaties augšā un davai! -Šarlote saka. Es iesmejos un pielecu kājās uzvelkot Metu sev līdzi. Mēs jeejam milzīgajā mājā un es kā jau normāle pusaudze nenoturos un pamatīgi nočortojos par to.😄
Šarlote ierāda man manu istabu un palīdz man iekārtoties.

Vēstule mammai...
Mamm, piedod man! Piedod par to, ka tevi pametu un apsaukāju, bet saproti mani! Visu manu dzīvi- visu! Tu neesi bijusi man blakus, bet tagad šos piecus gadus es tevi ienīdu, jo Eliots bija mans! Mans! Es tagad neturu uz tevi ļaunu prātu, bet tev bija jāzina sava vieta, kaut arī Eliota pats gribēja... Tev bija jābūt manai mātei nevis kaut kādai cacai kura izjauc tavas meitas laimi... Tagad mēs tiksimies reti...vai varbūt vairs vispār netiksimies... Sāpīgi, bet tā būs labāk... Es mīlu tevi mammucīt!....

Ps:Sviestaina daļa, bet man pašai tagad putra galvā...😃

Kiss  me you Idiot!Where stories live. Discover now