Kiss me you Idiot!

Epilogs

Kas gan būtu man ticējis, ja es jau pašā sākumā teiktu, ka beigās es apprecēšu Čeisu, bet šodien ir mana mūža laimīgākā diena...Manas kāzas.
-Džeison tu vari noskūpstīt līgavu!-Mets no klātesošajies iekliedzas. Džeisona lūpas kārtējo reizi svina manējās. Sajūta ir tik neiedomājank lieliska, ka manā vēderā no simtgadīgām kūniņām izlien milzīgi tauriņi un sāk plosīt manu vēderu...

-Mums pieder mūsu robežas dārgā!-Džeisons saka un palīdz man iekāpt baltajā limuzīnā.
-Nē, mēs piederām mūsu robežām mīļotais!-Pārlaboju un mašīna dodas uz horizontu, tur kur saule satiekas ar zemi...
Beigas.

Ps.Es nolēmu nebū tāda maita un apstājos pie secinājuma, ka es taču nevaru pievilt savus lasītājus aizmetot Epilogu uz rītdienu... 😆Tātad paldies visiem tiem, kas juta līdz ar mani līdzi Kērtai. Viņa man allaž paliks atmiņā,kā skuķis kas labi iedeva pa muti savam vienīgajam. (Kaut kāda piektā daļa man šķiet). Pavisam nopietni- es biju domājusi šo stāstu rakstīt, kā noveli, bet rakstot man bieži mainās domas. Un tad nu lūk! Sanāca kā allaž- teen romantic.😊😊