Kiss me you Idiot!

22.daļa- Vai viss paliks tāpat kā tas ir šeit?

Es sēžu gultā un ēdu riekstiņus, bet Džeisons atlaidies gultā mani vēro.
-Klau, es tā iedomājos!-Iesāku, bet apklustu, jo saprotu, ka ir stulbi ko tādu jautāt.
-Nu?-Džeisons paceļas un mani noskūpsta.
-Es tā padomāju un gribu tev jautāt. Zinu, ka tas ir tizls un nevajadzīgs, bet
-Nu jautā taču!-Puisis iesmejas liekot pār manu ķermeni pārskriet patīkamām tirpiņām.
-Vai atgriežoties Latvijā viss starp mums būs tāpat kā ir šeit?-Vaicāju. Džesons apsēžas man iepretī un saņem manu seju savās plaukstās.
-Ja pārbraucot pār robežu kaut kas mainīsies...tas būs tikai manas mīlestības stiprums. Un es varu galvot, ka es tevi vairs nemīlēšu tā kā šeit! Jo es mīlēšu tevi tūkstošreiz spēcīgāk!-Viņš saka un piekļauj savas lūpas pie manējām. Šoreiz dedzinošā sajūta skar arī lūpas un sajūta ir neaizmirstama! 
-Es mīlu tevi Džeison Čeiss!-Saku un pievelku puisi sev klāt.
Laikam "nakts spēlītes" sāk kļūt par "dienas alkām"! Hahā!
Vēlāk.
Pie durvīm atskan klauvējiens.
-Sirds draudzene!-Atskan Lauras balss. Es nolieku atkalpaņemtis riekstiņus malā un pieeju pie durvīm. Atveru un Mets ar Lauru uzreiz pārkāpj slieksni. Es aizveru durvis aiz viņiem. Mets jau uzreiz lien pie maniem riekstiņiem, bet rezultātā dabūn no manis pa pirkstiem.
-Hey, Kērta! Klau par robežām runājot!-Džeisons iznāk no vannas istabas susinot matus iesāk, bet ieraugot Lauru un Metu apklust.-Nedzirdēju, ka kāds ienāk!-Viņš saka un no kofera izvelkot cienu no savām maikām uzvelk to mugurā. Tad viņš aiznes dvieli atpakaļ uz vannas istabu un atgriežas jau kā parasts puisis ar mitriem matiem. Par skatu nevar nepasmaidīt. 😊
Viņš paņem vienu no spilveniem un to apskaujot ielec gultā ar skatu pret mums trijiem.
-So! Par kādām robežām gāja runa?-Laura vaicā.
-Aa!! Ziniet, te  ir tāda skaista vietiņa kur var redzēt kā Vācija robežojas ar kādu citu valsti!-Džeisons saka. Es pasmaidu.
-Nopietni? Aizejam tur!-Laura saka.
-Lieta tāda, ka to es izlasīju internetā un Vāciju es nepazīstu!-Džeiss iesmejas. Laura nopūšas un noskūpsta Metu.
-Khe, khem!-Viltus noklepojos.-Jums ir savs numuriņš!-Saku un iesmejos. Laura ar Metu ķiķinādami atstāj mūs ar Džeisu vienus.
-Un ja nopietni, kas par robežām?-Vaicāju un apguļos pretējā gultā. Pēc mirkļa Džeisons jau ir man blakus un spēlējas ar manām tumšajām matu cirtām.
-Kā tev šķiet vai tam kas starp mums notiek kaut kur ir robežas?-Puisis virpinot pirkstos manu matu šķipsnu vaicā.
-Man nevajag meklēt robežas, jo tagadne prekš manis ir ideāls!-Saku un noskūpstu puisi.