Kiss me you Idiot!

20.daļa- Džeison, neviens nedrīkst zināt!

Es piemostos apskauta. Patiesībā dīvaina sajūta.😊 Pēc tik ilga laika es atkal sajutu, ka mani patiešām mīl, bet apziņa, ka neviens nedrīkst neko zināt mani sagrauž.
Džeisons sakustas un apskauj mani ciešāk.
-Cik ilgi tu mani šādi vēro?-Viņš neatverot acis vaicā.
-Nuu! Kādu brītiņu!-Iesmejos. Viņš paceļas un uzspiež savas lūpad uz manējām.
Šī burvīgā sajūta! Tas...ir tik...ideāli!
-Džeis, būs labāk ja neviens neko nezinās par mums, jo...mēs nezinām uz cik ilgu laiku tas būs.-Ar nožēlu balsī saku. Džeisons pieceļas no gultas un apğērbjas.
-Zini! Man vienalga slepeni vai atklāti, es tik un tā tevi mīlu Kērta!-Viņš saka un mani noskūpsta. Tad re! Tāda ir mūsu "labāko draugu" padarīšana. Es viņā iemīlos!
-Es arī tevi mīlu Čeiss!-Saku un jūtu Džeisa smaidu,kad viņš atkal piespiež savas lūpas klāt manām.
Tad kāds pieklauvē pie durvīm.
-Ceļamies! Ejam brokastīs!-Atskan skolotājas balss.
-Labi!-Čeiss atņem.
Brokastīs mēs ejam ķiķibot un grūstoties. Mets to ieraudzīdams piebiksta Laurai.
-Šķiet, ka kāds konfiscējis tavu sirds draudzeni!-Viņš ar pilnu muti saka. Es palieku nopietna un uzspiežu Lauras nopietnajai sejai buču.
-Nespīd Metjū!-Iesmejos un saņemu ciešu apskāvienu no Lauras.
-Tieši tā! Viņa ar Čeisu ir tikai labākie draugi!-Laura saka. Tas liek pretīsēdošajam Našam pasmaidīt, bet mans vidējais pirksts šo smaidu izdzēš. Čeiss par to sāk smieties un man nākas viņu apklusināt, jo citi viesnīcas apmeklētāji sāk dīvaini uz muns blenzt. Jūs jau domājat, ka es viņu noskūpstīju vai ne? Bet sorry nē! Es sev apsolīju!
Es paņemu vienu salātlapu un iespiežu to Džeisona mutē. Viņa smiekli aprimst uz kožļāšanas brīdi, bet tad atkal viņš sāk nevaldāmi smieties par Našu. Liekas, ka viņš mabi izaicina, bet nē! Es nepadošos.
-Aizveries tač!-Sāku smieties ar viņu.