Kiss me you Idiot!

19.daļa- Atā, atā Naš!

Ir jauna diena un šo dienu es gaidīju jau ilgu laiku! Šodien mēs braucam uz Vāciju.
Esam jau nolēmuši, ka aizmugurē sēdēs tikai četri cilvēki! Es, Mets, Laura un Čeiss! Itkā ir vēl divas brīvās vietas, jo autobuss ir patiešām liels, bet nē! Aizmugure ir aizņemta!
Tēta draudzene Greisa palīdz man sakrāmēt koferi. Es viņu jau labu laiku nesaucu vārdā, bet gan par mamy. Man viņa ir ļoti mīļa, bet par spīti visam es šodien iebraukšu pie savas mātes, lai viņai pateiktu paldies par visu, ko viņa manā labā ir darījusi. Nav jau nekā daudz par ko pateikties, bet es un mans revolveris gribam redzēt Eliotu viņai blakus.
Autobusā
Nu ko! Laižam pasaulē!
-Par ko domā?-Džeisons apsēžas man blakus un vaicā.
-Par Vāciju.-Atbildu un mēs apskaujamies. Laura sēž pie otra loga. Sanāk tā- es, Čeiss, Mets un Laura. Vidus tukšs. Autobuss aptur un tajā iekāpj Našs ar Moniku. Viņi jau nāk uz aizmuguri, bet Džeisons īsteno vienu no savām slepenajām idejām. Viņš apguļas un ieliek savu galvu manā klēpī, tādejādi abi brīvie krēsli nu ir aizņemti ar Džeisa kājām.
-Atā, atā Naš!-Viņš saka. Es iesmejos. Pašai nemanot mani pirksti ievijas Džeisona matos. Viņš labpatikā noņurdas. Es kā ar elektrību dabūjusi atrauju savu roku.
-Lūdzu izdari tā vēl!-Džeisons saka un ieliek manu roku savos matos. Tas mani pārsteidz, bet mani pirksti lēnām spēlējas ar Džeisona Čeisa mīkstajiem, tumšajiem matiem. Šādi darot es pati drīz vien iemiegu.
Vācijā-viesnīcā
-Bērni sadalieties pa divi un jums tiks piešķirti numuriņi!-Skolotāja saka. Nepaspēju pat attapties, kad Čeiss mani jau ir pievilcis sev klāt. Paskatos uz Lauru. Viņa mīļi noskūpsta manu brāli un skolotāja viņus pieraksta. Nu nekas! Palikšu ar savu labāko draugu, ja sirds draudzene ir ar savu mīļoto.
Vakarā
-Akd, par šeienes ēdienu var pasūdzēties!-Džeisons smiedamies saka. Tieši tagad mēs ieejam mūsu numuriņā.
-Tieši tāpēc man koferī ir kaut kas no LV!-Saku. Džeiss apskauj mani bo aizmugures.
-Pacienāsi?!-Viņš vaicā. Akd! Cik grūti!
-Protams!-Saku. Viņš pagriež mani pret sevi un ielūkojas dziļi manās acīs.
-Ja tu zinātu cik grūti ir nepārkāpt tev doto solījumu par to, ka mēs būsim tikai draugi.-Viņš saka. Tas laikam skaitās mans lūzuma punkts, jo drīz vien manas lūpas izmisīgi notver viņējās!
"Haha! Tie tik skaitās "tikai draugi"! " Atļaujos nodomāt pirms tieku ielikta Džeisa gultā...