Vampīru medniece. (1.grāmata)

[14]Vai es mīlu vampīru?!?!?!

Es visu nakti nespēju aizmigt un domāju par to, ko uzzināju! Es pat notēloju slimu un neaizgāju uz skolu, lai nebūtu jāskatās uz Vilu un jādomā, ka es atkal esmu ieguvusi draugu, pat vairāk nekā draugu, kurš izrādās vampīrs! Visu dienu es sev neradu mieru, jo domāju kā viņu aizmirst, es zināju, ka man tas jādara, bet nezināju, kā! Es viņu pārāk stipri mīlu!
×Vēlāk×
Kad satumsa es kā jau biju sev apsolijusi devos pie Vila, lai pateiktu, ko es domāju!
Kad nonācu pie Vila mājas durvīm es nespēju pieklauvēt, vienkārši nespēju... Kad es jau devos prom, durvis attaisijās un tur viņš stāvēja!
Kad iegāju viņa mājā jutos nedaudz neomulīgi, es vēl nekad nebiju bijusi vampīru ģimenes mājā, man vēl paveicās, ka viņa vampīr-vecāki nebija mājās!
Es: Es atnācu parunāt!
Vils: Labi runā!
Es: Es, es gribēju teikt, ka ka ka......
Vils: Ko?
Es: Es gribēju pateikt, ka mīlu tevi!
Vils ilgi uz mani skatijās, līdz pienāca man klāt un vienkārši noskūpstīja, skūpsts izvērtās par make-up sesiju.
Mēs tā arī būtu turpinājuši, ja mājās nebūtu pārnākuši viņa vampīr-vecāki!!!
Vecāki: Viņa ir mednieks!
Vils: Neaiztieciet viņu, viņa ir draugs.
Vecāki: Mednieki nav mūsu draugi!
Es: Neuztraucieties es nevienu netaisos nogalināt, Vils man teica, ka jūs nedarāt pāri cilvēkiem, jūs esat citādāki!
Viņa vecāki ilgi uz mani skatijās, līdz izlēma, ka visi mednieki ir melīgi maitas, kas darīs visu, lai nogalinātu vampīru, Vilam mani nācās aizvest, lai viņa vecāki mani neievainotu!
Tā arī vakars beidzās es devos mājās, bet Vils mierināt savus vecākus.
Ceru viņam izdosies, negribu, lai man kādā tumšā stūrī uzbrūk vampīrs un es viņu nogalinu, bet pēc tam izrādās, ka tie ir viņa vecāki un tad Vils mani neieredzēs visu mūžu!!!!!!!!!
Labi nomierinies Sema, elpo dziļi, nekas neatgadīsies, es esmu stipra un pārcietīšu visu!
Atvainojiet par to tas bija mazs nervu sabrukums, bet tagad vis labi!
Tātad pie kā es paliku? Ak, jā ceru, ka Vils pārliecinās savus vecākus.
Kad atgriezos mājās Taileras nebija, bet es nepaspēju sāk uztraukties, kad ieraudzīju zīmīti, kurā bija rakstīts, ka viņas mazā māsa ir apslimusi un viņai jāpieskata viņa, tāpēc viņa padzīvos pie saviem vecākiem!
Es paņēmu no ledusskapja sulas pudeli un devos uz savu istabu, bet tur es gandrīz ķēru sirds trieku, jo Vils sēdēja manā gultā!
Vils pastāstīja, ka viņš parunāja ar vecākiem un pastāstīja gan manu, gan savu nostāju un viņa vecāki ļaus mums satikties, ja viņš būšot uzmanīgs un mūsu tikšanās reizēs pārliecināsies, ka man nav mieta!
Tas taču ir smieklīgi, vai ne?!?!?!
Labi, lai gan ja es gribu būt ar Vilu man jāpiekrīt šiem dumjajiem noteikumiem! Lai gan neviens to nezina un neuzzinās, bet es vienmēr nēsāju sev līdzi ieroci, vienalga, ko dunci vai mietu, lai būtu droša, ja satikšu vampīru man būtu ar, ko aisargāties! Un Vila vecākiem to nezinot turpināšu darīt, nekad nevar zināt, kad Vils nenoturēsies un sagribēs nogalināt!
Labi, ko nu es par to!
Kad Vils mani noskūpstīja un devās prom es jutu sevī velmi, likt viņam palikt, bet es saprotu, ka tas ir pārāk bīstami, ne tikai man, bet arī viņam!
Labi pietiks par skumjo, runāsim labāk par priecīgo!
Es mīlu vampīru! ;D Un tas ir diezgan smieklīgi! Tapēc, ka pēc Tomija es apsolīju sev vairs nekad neiemīlēties, neuzticēties vai nedraudzēties ar vampīru. Bet kā jau redzi likteni nevar izmainīt!
Runajot par likteni Pīts man solīja zvanīt, katru pirmdienu un ceturdienu, bet tā arī nav piezvanījis, ar visām raizēm es to biju pa visam aizmirsusi... es baidos ka kaut, kas varētu būt noticis!
Man pagrabā ir veca telefonu izsekošans iekārta, atliek ierakstīt telefona numuru un tas parādīs pilsētu un valsti, kurā atrodas telefons!
Nolēmu arī šodien uz skolu neiet, lai varētu atrast, kur atrodas Pīta telefons. Kad grasījos jau iet uz pagrabu, izdzidēju klauvējienus pie durvīm! Atvēru durvis un tur stāvēja Vils!
Vils: Kāpēc neesi skolā?
Es: Ja tev nav bail no manis, tad vari nākt līdzi un es tev parādīšu!
Vils: Es zinu ka esi medniece, bet man nav bail! Ejam?
Es: Labi!
Mēs nogājām pagrabā, es pamanījos pamanīt cik Vils ir uztraucies! Es iesmējos un liku Vilam nomierināties, es taču netaisos viņu nobeigt! :D
Es piegāju pie noputējušās ierīces un ieslēdzu to, tā kā tā bija ļoti veca tā ļoti ilgi slēdzās iekšā.
Kad pēc desmit minūšu ilgas gaidīšasa aparāts beidot iesliedzās es varēju, beidzot ievadīt numuru.
Vils: Es nespēju nociesties nepajautājis, kas tas ir?
Es: Telefona meklētājs
Vils: Un ko tu meklē?
Es: Ģimenes draugu Pītu, viņš devās medīt vampīrus un solīja zvanīt, katru pirmdienu un ceturdienu, bet šo nedēļ nepazvanīja un es vēlos noskaidrot, kur viņš atrodas!
Kad beidzot aparāts parādija vietu, kur atrodas Pīta telefons es biju ļoti pārsteigta! Pīta telefons atradās tepat blakus Ohaio! Ko viņš tur dara?