Vampīru medniece. (1.grāmata)

[25]Semas atgriešanās!

*Pirms gada*
*Semas skatapunkts*
Pēc tam, kad melnais jātnieks aizgāja es nezināju, kurp iet, es nevarēju atgriezties mājās, jo zināju ka viņi mani meklē un nezināju, ko teikt, kapēc es bēgu! Tāpēc es devos prom uz garu valstību, tur es nolēmu uzmeklēt Soku un pajautāt padomu, taču, kad es nokļuvu alā, kurā dzīvoja Soka tur viss bija izvandīts un Soka bija pazudis. Tad es ieraudzīju zīmi! Melnā bruņinieka zīmi, tas nozīmēja ka viņš paņēma arī Sokas dvēseli. Tā man neatlika nekas cits, kā vien doties mājās.
*Vila skatapunkts*
Kad atgriezāmies mājās es biju vēl nomāktāks nekā, tad kad pazuda Sema. Es biju reizē skumjš un nikns, es nesapratu, kāpēc! Kāpēc Sema bēga no mums. Es atdzīšu šos divus mēnešus, ko dzinos pakaļ Semai es biju īsts kretīns. Man vajadzēja klausīties, kad Pīters un Tailera teica, lai pārtraucu meklēt Semu.
Kad iegāju viesistabā, tur kāds sēdēja!
Es uzreiz ieņēmu aizsarg pozu. Arī Pīters paņēma ieroci un bija jau gatavs šaut, kad nelūgtais ciemiņš pagriezās un es sapratu, ka tā ir Sema. Jā, viņa bija mainījusies, bet tā bija Sema. Es pieskrēju pie viņas un cieši apskāvu. Es biju tik laimīgs, beidzot viņa bija mājās!
Taču viņa stāvēja un pat neapskāva mani, es pat jutu cik ļoti viņa grib atgrūst mani.
*Taileras skatapunkts*
Kad Vils pieskrēja pie Semas un apskāva viņu, es redzēju kā Sema saraujas. Viņas acīs varēja redzēt vienīgi aukstumu, viņa bija mainijusies. Kad Vils atrāvās no Semas es redzēju viņa sejā apjukumu, kā es viņu sapratu arī es nesapratu Semas rīcību.
*Pirms 363 dienām*
Nekas nebija mainijies Sema vēl, jo projām bija auksta. Mani tas sāka uztraukt ar vien mazāk, jo es biju pieradusi, ka viņas šeit nav.
Visgrūtāk no mums visiem gāja Vilam, viņš mīlēja Semu un joprojām mīl, taču viņa izturas kā maita.
*Semas skatapunkts*
Man iet ļoti grūti, es nezinu vai vēl ilgi spēšu ignorēt savus draugus, ģimeni un it īpaši Vilu. Man ļoti sāp skatoties, kā Vils cieš, bet tā būs labāk es nevēlos, lai viņi ir nākamie melnā bruņinieka upuri. Šo dienu laikā es cītīgi attīstu savu spēku cīņai ar melno bruņinieku, lai, kad viņš parādīsies atkal.
*Vēlāk, sapnī*
Naktī pie manis jau atkal atnāca vecāki, kā katru nakti un sauca palīgā!
*Vēlāk*
Kad pamodos no kārtējā murga manā priekšā stāvēja Soka.
Soka: Neatgrūd sev tuvos, iespējams tieši viņi būs tavs glābiņš no melnā bruņinieka.
Sema: Bet vēstulē tu rakstīji, ka gribi, lai esmu viena!
Viņš pakratīja galvu kā sakot nē un, tad pazuda. Es vēl ilgi domāju par viņa teikto, līdz iemigu.
*Pirms 356 dienām*
*Vila skatapunkts*
Ir pagājusi jau nedēļa un nekas diži nav mainījis, kaut gan Sema ir kļuvusi atvērtāka es viņu cenšos ignorēt, jo nevēlos tikt sāpināts jau atkal! Man ir grūti piedot viņai man un ne tikai arī Tailerai un Pīteram nodarīto!
Es ignorēšu viņu tāpat kā viņa ignorēja mani, lai viņa saprot cik ļoti tas sāp un varbūt, tad viņa vairs nesāpinās mani un citus!
*Semas skatapunkts*
Kaut gan es cenšos labot savas kļūdas, Vils nespēj man piedot. Viņš jau kuro dienu mani ignorē, kaut gan es saprotu viņu es pametu viņu un pat nepateicu, kurp dodos, bet manis ignorēšana nav pats sliktākais!
Mūsu īpašā saikne ir zudusi, Vils mani vairs nejūt un tas mani satrauc! Vai mūsu mīlestība lēnām zūd?
*Pēc 356 dienām*
Man vajadzēja saprast jau, tad ka mīlestība bija mans stiprākais ierocis!
Man vajadzēja saprast, ka Soka man nekad nebūtu licis pamest savus mīļotos, ğimeni varbūt, tad es spētu apturēt melno bruņinieku ātrāk pirms viņš atņēma man tik dārgos cilvēkus! Pīteru, Dīnu, Kimu, manus vecākus un Soku...😢

______________________________________
P.S. Tuvojas pirmās grāmatas noslēgums vēl tikai dažas daļas! Tāpēc iečekojiet, kas gaidāms otrajā grāmatā!!!😉😎😘