Vampīru medniece. (1.grāmata)

[29]Melnais bruņinieks ir atpakaļ!

*Pītera skatapunkts*
Melnais bruņinieks nebija rādijies jau kādu laiku un es biju sācis cerēt, ka tas ir bijis tikai mans sapnis, iedomas un nekas vairāk! Taču, tad vakar vakarā viņš atnāca atkal! Viņš solīja mani pasaudzēt, ja atdošu viņam vampīru karali. Taču es nemaz nezināju, kas tāds vampīru karalis ir. Protams biju dzirdējis nostāstus, bet domāju, ka tie ir tikai nostāsti!
Melnais bruņinieks protams nenoticēja, ka es nezinu, kas ir vampīru karalis, kaut gan tā bija patiesība! Viņš tikai pasmējās, pateica ka viņš ir tuvāk nekā es domāju un deva laiku desmit dienas.
Es vēl ilgi pēc tam sēdēju un domāju, ko viņš ar to domāja.
*Semas skatapunkts*
Pīters jau sen nebija izgājis no istabas, viņš to vien darīja kā pētīja, nezin ko. Tāpēc, kad viņš beidzot izgāja un nevienam neko nesakot aizgāja sazin kur, es nolēmu ielavīties viņa istabā un pārmeklēt to, lai pārliecinātos, ka ar viņu viss kārtībā.
Uz galda es atradu kladi, kurā bija ierakstīts vārds - melnais bruņinieks, atkal un atkal! Tas mani šausmināja, jo es nezināju, kas notiek! Vai Pīters redzēja melno bruņinieku! Vai arī viņi ir, kaut kā saistīti? Mani biedēja pat viena doma par to.
*Pītera skatapunkts*
Kad atgriezos no pastaigas un iegāju savā istabā, tajā mani gaidija Sema un viņai rokā bija mana klade. Tagad es biju sprukās! Nezināju, ko teikt, ko darīt! Taču Sema sāka pati.
Sema: Kā tu esi saistīts ar melno bruņinieku?!?!?!
Pīters: Tu viņu zini?
Sema: Nenovirzies no tēmas! Es tev jautāju, kā tu zini melno bruņinieku!
Pīters: Viņš atnācaa pie manis sapnī un teica, ka es miršu, ja nesagādāšu viņam vampīru karali. Un tagad atbildi uz manu jautājumu!
Sema: Jā, es viņu zinu.
Pītets: Kā?
Sema: Mums visiem kopā jāparunā! Ne tikai man un tev, bet arī Tailerai, Vilam un Metam.
Tā mēs aizgājām līdz viesistabai un pasaucām līdzi arī pārējos. Mēs apsēdāmies pie galda un tad tā instingtīvi visi skatījāmies uz Semu, taču viņa klusēja. Pagājs vēl, kāds laiciņš un Sema beidzot ierunājās.
Sema: Daļa no jums zina, ka es redzēju vecākus tādās kā vīzijās. Un daļa zina arī, ka es iegrimu tādā kā komā. Patiesībā es biju garu pasulē un mani vajāja pazudušo dvēseļu rēgi, taču tolaik es to vēl nezināju. Man bija bail es biju viena un tad uzradās viņš, mistisks puisis vārdā Soka.
Viņš mani izglāba paskaidroja, ka esmu izraudzīta kā pazudušo dvēseļu medniece! Neko nejautājiet, tagad, es visu paskaidrošu laika gaitā.
Tad es uzzināju, ka kāds zog dvēseles no garu pasaules un vienas no nozaktajām dvēselēm ir manu vecāku dvēseles! Soka teica, ka man daudz jāmācās, bet reiz es spēšu uzveikt to kurš zog dvēseles. Tajā laikā es vēl nezināju, ka tas ir melnais bruņinieks. Kad es pamodos nākošajā rītā es vairs nebiju garu pasaulē, bet gan kādā autobusa pieturā Fīniksā. Blaksu es sev atradu zīmīti it kā no Sokas, bet patiesībā no melnā bruņinieka. Tad es to protams nezināju. Tajā bija rakstīts, ka man jādodas prom no jums, lai mācītos par garu mednieci, pavēlnieci vai nu, ko tur. Un es, lai izglābtu savus vecākus izvēlējos aiziet no jums. Tā es ceļoju apkārt, lai jūs mani neatrastu es biju daudz kur, Bufalo, Misūri un Indianā, utt. Visbeidzot es nonācu kalnu klosterī, jeb garu templī kur iemācījos visu, pārējo, ko saviem spēkiem nespēju iemācīties.
Nu es biju garu templī visaizsargātākajā vietā! Taču tad ieradās melnais bruņinieks un visus nogalināja! Es sapratu, ka tā ir mana vaina, taču nesapratu kā!
Es nespēju jums skatīties acīs pēc visa notikušā tapēc nolēmu dotie uz garu pasauli pie Sokas. Taču Sokas tur nebija, melnais bruņinieks bija savācis arī viņu! Man nebija vairs kur iet, tapēc es izlēmu atgriezties mājās.
Pēc pāris dienām man sapnī parādijās Soka un pateica, ka nav devis man vēstuli. Ka patiesībā melnais bruņinieks baidās no mana spēka, tāpēc izlēma iznīcināt manu spēku, kas ir ğimene. Izrādijās, lai iekļūtu garu templī viņam vajadzēja, lai kāds tur ienes nolādētu priekšmetu un aizsardzība tiktu salauzta. Es ienesu viņa vēstuli un salauzu aizsardzību,😭 es nogalināju visus tos mūkus!😭 Tā bija vissliktākā diena manā dzīvē, ja neskaita manu vecāku nāvi. Melnais bruņinieks ieguva to, ko vēlējās viņš atņēma man manu spēku, viņš man atņēma jūs. Tieši tāpēc es ar jums nerunāju, jo man bija bail, bail ka melnais bruņinieks atnāks un atņems man arī jūs, tāpat kā Soku!
Mets: Bet kāpēc viņam vajag mani?
Vils: Tavs spēks bija mūki?😕
Sema: Nē, mans spēks esat jūs mana ģimene! Un es nezinu, kapēc melnajam bruņiniekam vajag vampīru karali, lai gan man ir viena ideja.
Pīters: Tu esi vampīru karalis?
Tailera: Sema, saki savu ideju!
Mets: Jā, es esmu vampīru karalis.
Sema: Nu, tu Met tākā nes mieru visām mistiskajām būtnēm un, ja tu nomirsi, sāksies haous un karš. Karā mirs daudz cilvēku un melnajam bruņiniekam būs vairāk dvēseļu tik daudz, lai viņš no gara spētu pārtapt īsts!
Pīters: Ko mēs darīsim?
Sema: Es nezinu!