Vampīru medniece. (1.grāmata)

[18]Taileras dziļais sapnis!

Tailera, jo projām bija besamaņā, bija pagājušas jau trīs stundas! Es sāku jau uztraukties! Vēl pēc stundas es neizturēju un pazvanīju ārstam! Ārsts atbrauca apskatīja Taileru un pateica, ka viņa ir tādā, kā dziļā miegā, ko izraisīja liels pārdzīvojums! Vēl ārsts pateica, ka viņa pamodīsies, tad kad pieņems šo pārdzīvojumu! Mēs pavadījām ārstu līdz durvīm un vienojāmies, ka Tailers paliks pa nakti!
Tā mēs aizgājām gulēt cerot, ka Tailera rīt pamodīsies!
*Taileras skatapunkts*
Vienu brīdi es biju Semas mājā, bet jau nākamajā es atrados meža vidū! Es biju ļoti apjukusi, nesapratu, kas notiek! Kā es šeit nonācu? Pārbijusies es sāku skriet laukā no meža, taču man bija tāda sajūta itkā mežš augtu lielāks tiklīdz es pietuvojos tā galam!
Es apstājos un izmisumā vēros visapkārt! Tad notika, kas dīvains mežš pēkšņi pazuda un tā vietā parādijās skaists dārzs, kura vidū atradās burvīga māja! Es protams nesapratu, kas notika, bet nopriecājos, jo nodomāju ka beidzot tikšu prom no šī murga! Bet nē, kad biju jau gandrīz pie durvīm, pēkšņi visapkārt parādijās vilki! No mājiņas iznāca vecs večuks un bļāva vilkiem, lai tie saplosa nelietīgo vampīru! Es jutos izmisusi! Par ko viņš runāja? Vampīri taču neeksistē, vai ne? Es biju tiešām apjukusi, bet man nebija laika vairs domāt, jo man bija jābēg no vilkiem! Es skrēju, skrēju, līdz paklupu, kad atkal piecēlos es atkal atrados meža vidū! Dīvaini, es laikam sapņoju!😰
Taču tad es ieraudzīju sevi un Semu šaujam ar loku! Es sekoju šai vīzijai un kad mēs nonācām pie mašīnas Sema man pastāstīja par to ka vampīri eksistē es protams smējos! Arī tagad man iznāca mazs spurdziens!😊
Tad aina atkal mainijās mežs izuda un parādijās mans bijušais puisis, kas laizija asinis no manas asiņojošās brūces! Tad man tas likās ļoti dīvaini, bet tagad skatoties šīs atmiņas es nezināju, ko teikt... Tad skats jau atkal mainijās un šoreiz es atrados parkā jau atkal ar savu bijušo puisi! Tas ir vakars, kad mēs izšķīrāmies! Es tā arī neatceros, kapēc mēs izšķīrāmies...Vai tas nav dīvaini?
Mēs sēdējām šūpolēs un runā par dzīvi, līdz viņš pēkšņi palika nopietns un teica viņam esot, kas svarīgs sakāms! Mani tas mazliet izbiedēja un es nezinu, kapēc! Laikam jau, tapēc ka es neko tādu neatceros! Tad viņš ieskatās man acīs un nopietnā balsī saka, ka ir vampīrs, taču šoreiz man negribas smieties, jo es atceros kā viņš laizīja manu asiņojošo brūci! Atmiņās es pārbīstos, sāku raudāt un saku, lai viņš izdzēš manu atmiņu un jūtas pret viņu es teicu, ka nevēlos neko atcerēties! Tas mazliet iedūra sirdī ne tikai man es redzēju cik ļoti viņam sāp! Taču viņš dara kā lieku un izdzēš manu atmiņu, bet pirms aizmirstu visu viņš paspēj man iečukstēt ausī: "Ja atcerēsies šo kādreiz un vēlēsies mani atrast uzmeklē, kādu vampīru un gan jau viņš zinās, kur mani meklēt!" Tad es visu pēkšņi atcerējos es pat salīgojos, jo tas bija kā sitiens pa galvu!
Aina jau atkal mainās šoreiz es atrodos Semas mājā, pie galda sēž Vils, Sema un Semas tēvocis Pīts! Viņi man stāsta to pašu, ko man stāstīja Sema mežā, es protams nosaucu viņus par jukušiem, kaut gan tagad tas liekas ļoti muļķīgi! Nākamajā mirklī Vils pārvēšas un manā priekšā ir VAMPĪRS!!!
Es pamostos ar kliedzienu uz lūpām!😵