Kā būtu medīt vampīrus? To zina tikai viena meitene - Sema.
Viņas ģimene jau paaudzi, paaudzē medī vampīrus, tāpēc visa Semas bērnība pagāja apmācībās!
Taču Sema vēlas, ceļot iemīlēties un atrast draugus, bet ar tādu darbu kā viņai tas nav iespējams...
*Vila skatapunkts* Semas nav jau tik ilgi, ka man sāk šķist ka es sāku padoties! Man ir skumji skatīties Tailerai un Pīteram acīs, jo ja es ieraudzīšu viņu acīs, to ka viņi padodas es... es... es... laikam arī padošos... Man ir tik skumji un vientuļi, bez viņas, šķiet, ka viņa ir tālu. Kā es to zinu? Es paskaidrošu! Kā, lai to pareizi paskaidro? Starp mums ir īpaša saikne un es parasti jūtu, kad viņa ir tuvumā, bet tagad es jūtu tikai un vienīgi aukstumu it kā Sema nemaz ne.......... neb..... nebū.. tu...... nebūtu dzīva. Man tik ļoti viņas pietrūkst, ka sāk parādīties tumšas domas! Smieklīgākais ir tas, ka es esmu vampīrs, bet viņa medniece! 😊Neviens nekad nebūtu domājis, ka vampīrs var mīlēt mednieci un medniece vampīru.😢 Es atceros kā mēs iepazināmies un kā no pirmā skatiena iemīlējāmies viens otrā!🙇 Taču tagad viņa ir tik tālu prom!!!😢 Kur tu esi? Atgriezies lūdzu, neatstāj mani vienu! Es laikam jūku prātā, jo runāju pats ar sevi... *Vēlāk* Es visu dienu sēžu istabā un atceros laimīgākos brīžus kopā ar viņu, piemēram mūsu pirmo randiņu. Vai pastaigu par parku, pēc kuras mēs iegājām poto būdiņā...
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Es nekad neesmu jutis kaut ko tādu, ne pret vienu! Kur gan tu esi? Kāpēc atstāji mani vienu? Es gaidīšu tevi, ja vajadzēs mūžību, jo tu esi visa mana dzīve. Es nekad neaizmirsīšu tevi un ceru, ka tu neaizmirsīsi mani. Es gaidīšu tevi, kaut tas prasīs visu manu dzīvi. Es gaidīšu tevi, lai tā būtu pēdējā lieta, ko es darīšu savā dzīvē. Vienalga, kas notiks es gaidīšu tevi, mīlēšu tevi un nekad neaizmirsīšu. *Vienos naktī* Es nespēju aizmigt vienīgais par, ko es domāju ir Sema. Pat zvaigznes un spožais mēness man atgādina viņu. Jo arī Sema spēj mirdzēt kā zvaigzne manā tumšumā. Lai, kur es skatītos es es nespēju aizmirs, ka Semas nav man blakus. Kaut es varētu, vēl reizīti tikai vienu ieskatīties tavās spožajās acīs, noskūpstīt, apskaut un pateikt cik ļoti es mīlu tevi. Varbūt, tad tu atgrieztos pie manis. Pašlaik man šķiet ka mana dzīve nav dzīve, bet elle. Semas nav jau mēnesi. Tailera nerunā ne ar vienu un naktī kliedz, jo murgo, ne viens nezina par, ko, bet es nojaušu, ka pie vainas ir Semas pazušana un Pīters tā pat kā es dienām ilgi sēž istabā un žēlo sevi. Es jau atkal izdzirdēju kliedzienu kā katru nakti. Es aizgāju pie Taileras apskāvu viņu un nomierināju, kad viņa aizmiga es, kā katru nakti devos nakts pastaigā pa pilsētu cerībā, ka Sema pēkšņi parādīsies mūsu mīļākajās vietās. *Rīts* Es vakar pat nepamanīju kā aizmigu... Taču šorīt pamostoties es jutu kaut ko dīvainu pagāja laiks līdz sapratu, ka es atkal jūtu Semu! Tātad viņa ir tuvu!!! Es nosteidzos uz virtuvi pa ceļam saucot sev līdzi Taileru un Pīteru. Vils: Es jūtu viņu, es jūtu!!! Tailera: Ko tu jūti?😴 Vils: Es jūtu Semu! Pīters: Kur? Tailera: Kā? Vils: Es nezinu kur vai kā, bet es zinu ka viņa ir tuvu un mēs viņu atradīsim, lai ko tas prasītu!😎
