Vampīru medniece. (1.grāmata)

[19]Vecāki atgriežas!

*Semas skatapunkts*
Izdzirdējusi kliedzienu, kas nāca no blakus istabas es izlecu laukā no gultas un skrēju pie Taileras! Tieši tā kliedzēja bija viņa! Es pamanīju to ka man seko arī Vils un arī Pīts jau bija izsteidzies no savas istabas!
Iesteidzos istabā un redzēju bailes Taileras acīs, es redzēju pēc viņs sejas viņa tulīt raudās! Tāpēc es izdzinu puišus ārā no istabas aizslēdzu durvis un iekļāvu Taileru siltā apskāvienā! Tulīt pēc tam, kad es viņu apskāvu viņa sāka šņukstēt un raudāt. Es teicu, lai viņa nebaidās, jo Vils ir labais vampīrs un nedarīs viņai pāri, bet viņa uz mani paskatījās un pateica, ka viņai nav bail, to es redzēju arī viņas skatienā, viņa nebaidijās!
Sema: Kapēc, tad tu raudi?
Tailera: Es atcerējos, ko tādu, kas mani ļoti sāpināja...😭
Sema: Vai vēlies par to parunāt?
Tailera ieskatijās man acīs un pamāja ar galvu, kā atbildēdama jā. Tad iestājās pailga klusuma pauze, līdz Tailera saņēmās un pastāstīja man visu par savu bijušo puisi-Metu, ka viņš esot bijis vampīrs un viņa neapdomājot pateica, lai tas izdzēš visas atmiņas par viņu! Bet tagad atceroties to visu viņa joprojām mīl viņu! Tad viņa lūdza pasaukt Vilu, jo viņai esot jāuzina, kur viņš atrodas!
Es atslēdzu durvis un izgāju no istabas, puiši mani gaidīja pirmajā stāvā. Kad nogāju viņi noraizējušies skatijās uz mani un gaidīja, kad kaut, ko teikšu.
Vils: Man labāk iet prom? Viņa baidās, vaine?
Pīts: Kā viņa jūtas?
Sema: Paga, paga neuzdodiet tik daudz jautājumu! Bet atbildot uz jūsu jautājumiem, nē viņa nebaidās un tev nav jāiet prom, viņa jūtas slikti!
Pīts: Bet mēs dzirdējām kā viņa raud!
Sema: Nu patiesībā viņa pateicoties mums atcerējās to, ko cits vampīrs bija viņai licis aizmirst!
Vils: Cits vampīrs?
Sema: Nu jā, tāpēc arī es atnācu viņa grib aprunāties ar tevi.
Mēs uzgājām augšā, Tailera sēdēja istabas stūrī, ierāvusies sevī! No malas tas izskatijās biedējoši un skumji reizē.
Bija pagājušas jau desmit minūtes un Tailera nebija bildusi ne vārda, mēs ar Vilu pacietīgi gaidijām, kad viņa nomierināsies un beidzot pateiks, ko viņa grib.
Pēc vēl desmit minūtēm Tailera beidzot sāka iztaujāt Vilu par Metu. Izrādās Mets ir labo vampīru karalis un viņš esot pazudis pirms kāda laika. Neviens īsti nezina, kur viņš palika!
Pēc šīm ziņām Tailera sāka nevaldāmi šņukstēt. Mēs ar Vilu izdomājām atstāt Taileru vienu, lai viņa nomierinās un paguļ, kā nekā ir četri naktī. Pīters jau bija devies gulēt pirms kāda laika, tāpēc arī es ar Vilu nolēmu doties gulēt. Es biju tik nogurusi ka aizmigu uz reiz kā mana galva pieskārās spilvenam.
Man ilgi nebija bijuši sapņi, kuros satieku savus vecākus, tāpēc atkal ieraugot viņus savā sapnī es biju bezgala laimīga!😊 Taču atceroties savus pēdējos sapņus par vecākiem man bija bail, ka es nepamodīšos!
*Vila skatapunkts*
Es pamodos diezgan agri un Sema vēl gulēja. Es izlēmu viņu nemodināt, bet labāk pagatavot visiem brokastis. Kad visi jau bija pamodušies un sēdās pie galda Sema vēl nebija pamodusies tas mani mazliet biedēja, jo viņa nekad neguļ tik ilgi. Es uzgāju uz istabu un centos viņu pamodināt, kad tas neizdevās man sākās histērija es pasaucu Pīteru. Viņš arī mēģināja viņu piecelt un tad gandrīz dzirdami nočukstēja "Nejau atkal!"
Tas manī raisīja lielu uztraukumu un man vajadzēja pajautāt.
Vils: Kas, ne jau atkal?
Pīters: Pirms viņa atbrauca uz šo pilsētu, Semai rādijās tādas kā vīzijas, kurās viņa redz savus vecākus, bet tas nav tikai sapnis! Tie ir viņas vecāku gari, kas palīdz viņai atrisināt grūtus jautājumus.
Vils: Kad viņa piecelsies? Kas notiek šajos sapņos?
Pīters: Es nezinu, ne to, kas notiek šajos sapņos, ne to, kad viņa piecelsies. Pēdējo reiz, viņa gulēja divas dienaktis, kas zina cik ilgi viņa gulēs šoreiz? Mums atliek vien gaidīt!
Es redzēju skumjas Pītera un Taileras acīs, protams arī man bija skumji skatīties uz guļošo, nekustīgo Semu, bet es nolēmu nepadoties un cerēt ka viņa pamodīsies, bet ja tomēr nē es atradīšu veidu kā viņu atmodināt!
*Semas skatapunkts*
Es atrados kautkādā mežā, bet tas nebija parasts mežs, debesis bija kā kosmoss! Un manā priekšā stāv vecāki, bet viņi nav tādi kā es viņus atceros viņi ir biedējoši, skatoties uz viņiem mna gribas raudāt.
Kas notiek? Kapēc mani vecāki izskatās kā izkāpuši no šausmu filmas?