Vampīru medniece. (1.grāmata)

[20]Mistiskais puisis!

*Vila skatapunkts*
Ir pagājusi jau nedēļa un Sema vēl projām nav pamodusies! Es dienu un nakti lasu dažādas grāmatas un jautāju padomus gudriem vampīriem un cilvēkiem, lai atrastu veidu kā viņu pamodināt. Taču ne, kur nav rakstīts, ka rēgi nolaupa dzīvos... Es pat nezinu vai tas ir tas, kas noticis!
Ar katru dienu, kad Sema nepamožas es krītu ar vien lielākā izmisumā. Vai viņa vispār pamodīsies? Un, ko es darīšu, ja viņa nepamodīsies? Vai, kaut, kur šajā pasaulē maz zina, kāds kā viņu pamodināt?
Pīters jau trīs dienas braukā apkārt pasaulei, sekojot pavedieniem, lai atrastu kādu, kurš spēs paskaidrot, kas notiek ar Semu vai, kā atmodināt viņu.
Arī Tailera kļūst ar vien nomāktāka, jo Sema nemožas un Mets ir pazudis!😢
*Taileras skatapunkts*
Ar katru dienu ar vien vairāk es krītu depresijā! Es nezinu, ko vairs darīt, kur likties. Man gribas necelties no gultas un raudāt visu dienu. Taču man ir jābūt stiprai sevis un Semas dēļ! Tāpēc es katru rītu ceļos un eju uz skolu, kaut gan mani draugi nesaprot, kapēc es esmu tik drūma un vairs nesmaidu. Man pat sāk šķist ka viņiem vienalga, jo viņi nejautā, kas man noticis. Un tikai tagad es saprotu, ka visapkārt redzu viltus smaidus. Tikai tagad es saprotu, ka vienīgais mans īstais draugs ir Sema. Man pietrūkst viņas smaida, siltā apskāviena un mierinošo vārdu. Man pietrūkst mana labākā draudzene!
*Semas skatapunkts*
Es nezinu cik ilgi es šeit atrodos, bet man ir bail. Bail no vecākiem un pārējiem monstriem, kas man seko.
Man sāk šķist, ka esmu šeit jau mūžību, man pietrūkst Vila, Taileras un Pītera un, lai cik dīvaini tas nebūtu man pietrūkst vampīru.😊
^Pēc trīs stundu ilgas skraidīšanas^
Es esmu jau nogurusi no nepārtrauktas skriešanas, negulētām stundām un bailēm, ka viņi mani atradīs, es gribu prom!
Es vairs nespēju es notupos pie zemes un sāku raudāt. Es jutu, ka viņi nāk ar vien tuvāk, tāpēc es aizvēru acis un gaidīju. Kad atvēru acis es savā priekšā redzēju visus monstrus. Kad es padevos un biju gatava, ka viņi mani saplosīs, parādijās spoža gaisma un no tās izskāpa ļoti seksīgs čalis. Viņš mani apbūra!😍 Viņš saņēma manu roku, un mēs kopīgi iekāpām spožajā gaismā, un nākamajā mirklī es atrados, kaut kādā alā.
*Vila skatapunkts*
Es sēdēju dīvānā un lasīju kārtējo grāmatu, kad izdzirdēju skaļu troksni nākam no augšstāva, es nekavējoties nometu grāmatu un skrēju uz augšstāvu. Es ieskrēju Semas istabā un nezināju, ko darīt! Sema bija pazudusi, vienkārši izgaisusi!😵 Es pazvanīju Pīteram un Tailera un liku viņiem braukt mājās! Pēc stundas mājās pārradās satrauktā Tailera un vēl pēc stundas Pīters. Mēs visi sasēdāmies pie galda un es viņiem pastāstīju par to, kas notika un to, ka Sema pazuds.
Tā mēs stundām ilgi sēžot pie galda prātojām, kas ir noticias ar Semu.
*Semas skatapunkts*
Kad biju kādu laiku vērojusi izskatīgo puisis es sapratu ka viņš nemaz nerunāja un man sāka šķist ka viņš to nemaz nemāk.
Kad kādu laiku jau biju domājusi es sāku just nogurumu, biju diezgan nogurusi, kā nekā nebiju normāli gulējusi jau kādu nedēļu. Un tik, ko kā es iedomājos par gulēšanu es momentāli atslēdzos. Taču murgi nebeidzās es vēl ar vien redzēju savus vecākus.
Iegrimstot dziļākā miegā es nespēju saprast, kapēc Vils neatnāca, kapēc viņš pameta mani manos murgos pavisam vienu.