Vampīru medniece. (1.grāmata)

[17]Es pateicu patiesību!

Nākošajā rītā Vils nebija skolā un es nojautu, ka tā ir mana vaina! Es jutos ļoti slikti un nožēloju, ka vakar paņēmu viņu līdzi! Es jutos slikti, tapēc atprasījos no stundām, Tailera protams gribēja zinā, kāpēc un es nolēmu beidzot viņai izstāstīt patiesību. Tāpēc es pateicu, ka mājās visu izstāstīšu. Bija pienāci laiks pateikt viņai par vampīru pastāvēšanu!
Kad pārnācu mājās es ieraudzīju Pīteru, kurš izmisīgi centās piecelties no grīdas! Kā viņš tur vispār nonāca?
Es piestedzos pie viņa un palīdzēju tikt līdz tuvumā esošajam dīvānam.
Es biju dusmīga! Viņam bija smagi ievainojumi un viņš aizliedza viņu vest uz slimnīcu, bet tagad vēl staigā!
Kaut kas traks!
*Vēlāk*
Kad Tailera pārnāca mājās es liku viņai uzvilkt, kaut ko ērtāku! Viņa uz mani dīvaini paskatījās, bet darīja kā liku. Es pa to laiku paņēmu somu ieliku arbaletu, loku ar bultām, un metamos dunčus.
Kad es gāju lejā, Tailera mani jau gaidīja!
Mēs iekāpām mašīnā un braucām uz manu īpašo treniņvietu! Kad mēs braucām jau, kādu laiku Tailera nenoturējās un pajautāja uz kurieni mēs braucam! Es pasmaidīju un teicu, ka uz mežu! Tailera samulsa un nesaprašanā blenza uz mani!😂
Kad beidzot bijām apstājušās Tailera man jautāja, ko mēs darām mežā! Es izkāpu no mašīnas paņēmu somu un pateicu, ka mums vel jāpaiet desmit minūtes un, tad viņa redzēs!
*Pēc 10 minūtēm*
Kad beidzot bijām klāt, es paskatījos uz Taileru un ieraudzīju diezgan šokējošu sejas izteiksmi! Es uzsitu knipi pie viņas sejas un viņa atjēdzās!
Tad Tailera man pajautāja, kas šī par vietu, es pateicu patiesību, mana treniņu nometne...
Tad es paņēmu somu un izvilku loku. Tailera sākumā nedaudz sabijās, bet pēc tam pierada un mēs izklaidējāmies! Es iedevu pašaut arī Tailerai un, tad mēs pamētājām nažus, bija ļoti jautri! Bet nu bija laiks patiesībai! Es izstāstīju visu patiesību, ko zināju par vampīriem un medniekiem, taču Tailera man nenoticēja! Viņa tikai pasmējās par mani un pateica, ka esmu par daudz saskatījusies filmas un salasījusies grāmatas! Es pateicu, ka varu to pierādīt, jo pazīstu labu vampīru, tikai viņai būs jāpagaida līdz rīdienai, jo mēs esam sastrīdējušies! Kaut gan tā gluži nebija patiesība, man vairāk liekas, ka Vils baidās no manis...
*Mājās*
Kad nonācām mājās Tailerai piezvanīja un viņa teica, ka viņai šodien būs jāpaliek mājās!
Es noliku ieročus istabā un devos pārsiet Pītera brūces. Kad iegāju istabā Pīters sēdēja gultā un lasīja. Kad brūces bija pārsietas es devos gulēt, jo jutos ļoti nogurusi!
*Rīts*
Kad pamodos es nejutos diez, ko labi tāpēc palūdzu Pīteram, lai pazvana uz skolu un pasaka, ka nebūšu!
Būdama mājās es izlēmu izdomāt plānu, ko man darīt vai teikt, jo šodien es izlēmu doties pie Vila, lai parunātu un viņš atklātos Tailerai! Tas noteikt ir par daudz prasīts pēc visa notikušā, bet ja es to neizdarīšu Tailera mani uzskatīdama par traku iebāzīs psihenē!
*Vēlāk*
Es biju sagatavojusi sakāmo un pašlaik stāvēju pie Vila durvīm, taču nespēju pieklauvēt! Kad jau grasījos doties prom, durvis pēkšņi atvērās un tur stāvēja Vils. Viņš mani ieaicināja iekšā un mēs kopā apsēdāmies uz dīvāna. Tad iestājās neveikls klusums, es vienkārši nezināju, ko teikt viss, ko biju sagatavojusi bija izgājis no galvas, es vienkārši biju mēma!
Vils pārtrauca neveiklo klusumu un pateica ka mīl mani un šīs divas dienas, kopš esam šķirti ir bijušas smagākās visā viņa mūžā! Tad viņš mani noskūpstīja! Es neteicu ne vārda, bet jutos tieši tāpat par spīti tam ka viņš ir vampīrs un es medniece es mīlēju viņu!😍
Tad es pastāstīju viņam par Taileru un Vils piekrita parādīties viņai, ja es apsolu ar viņu aiziet uz skolas balli! Tas bija smieklīgi, jo es nebiju no tām meitenēm, kas iet uz skolas ballēm un Vils to zina, bet es piekritu!😊
*Mājās*
Kad pārnācu mājās ar Vilu es aizmirsu par Pīteru! Tāpēc, kad Pīters ieraudzīja Vilu sākās tracis! Man nācās iejaukties, lai viņi nenogalinātu viens otru! Es ieteicu piesēsties pie galda un izrunāt visu!
*Vēlāk*
Kad visu bijām izrunājuši un visi kļuvuši par draugiem, mēs beidzot sagaidijām Taileru mājās! Es liku Tailerai apsēsties pie galda! Viņa protams uz mums dīvaini skatijās, bet bija pietiekami ziņkārīga, lai uzklausītu mūsu sakāmo!
Vilam bija grūti iesākt, tapēc pie stāstīšanas ķērās Pīters. Kad viss bija pateikts Tailera sāka smieties un pajautāja vai mēs visi esam traki! Protams, kad Vils parādīja sevi Tailera sāka kliegt un, tad atslēdzās! Mēs viņu nogādājām istabā un devāmies parunāt viesistabā...