Vampīru medniece. (1.grāmata)

[15]Ekspedīcija

Skolā es pateicu, ka mans onkulis ir saslimis un man jābrauc pie viņa, viņi protams saprata, kā nekā mans vienīgais dzīvais radinieks, it kā.
Es nolēmu braukt un pārbaudīt vai ar Pīteru viss kārtībā, es uztraucos! Tailerai es pateicu, ka braucu pie ģimenes drauga, jo viņš ir pazudis, viņa nesaprata, kapēc tieši man jābrauc, tāpēc es apsolīju paskaidrot, kad atgriezīšos! Vienīgā problēma bija Vils, viņš negribēja mani laist, bet līdzi es negribēju viņu ņemt, jo var sanākt cīnīties ar vampīriem un es nevēlos, lai Vils redz, kā es nogalinu vampīru!
Pēc vairāku stundu strīda mēs beidzot vienojāmies, ka es braukšu tiki tad ja Vils varēs braukt līdzi! Es protams pretojos līdz pēdējam, bet Vils teica ka tā būšot drošāk, jo ir diezgan bīstami vampīri, ar kuriem pat vislabākais mednieks netiks galā! Es protams protestēju, bet beigās piekāpos, lai neiznāktu tā ka neaizbraucu vispār!
Tagad es krāmēju ieročus, dažas drēbes un pārtiku, kā arī savus iekrājumus, lai dotos ceļā. Pie manām durvīm klauvē, tāpēc es noskrēju lejā un ataisīju tās, tur stāvēja Vils ar somu un džipu!
Es: Kur tu dabūji to mašīnu?
Vils: Tā pieder ģimenei, vecāki ļāva paņemt.
Es: Labi, tad braucam?
Vils: Braucam
Mēs iesēdāmies mašīnā un braucām ārā no pilsētas uz lielceļa pusi...
×Vēlāk×
Pa radio skanēja daudz nejēdzīgu dziesmu es visu laiku šķirstīju kanālus un nevarēju atrast īsto, kurš man patiktu! Līdz Vilam apnika mana neizlēmība un viņš uzslēdz vienkārši, kaut kādu kanālu uz izlozi... Tur sāka skanēt ļoti forša dziesma!

×Vēl vēlāk×
Bija pagājušas, kādas sešas stundas, ko mēs braucām! Man jau sāka nākt miegs, vēl jābrauc apmēram deviņas stundas! Tas ir daudz!
Tā arī es aizmigu ar domu par Ohaio un to, lai tiki Pītam viss būtu labi!
×Rīts×
Es pamodos no tā ka saule man iespīdēja acīs, kad paskatījoa apkārt es atrados mašīnā, kādā bendzīn tankā un man blakus šofera vietā gulēja Vils! Es ilgi viņu vēroju, vienkārši nespēju novērst acis, viņš izskatījās tik mīļi, kad guļ!
Bet tad es sapratu, ka ir laiks beigt slaistīties un mums ir jāturpina, braukt! Tāpēc es izkāpu no mašīnas nepieceļot Vilu un aizgāju, pēc divām kafijām un kruasāna! Kad atgriezos mašīnā Vils jau bija piecēlies es viņam iedevu vienu kafiju un viņš no savas somas izmakšķerēja cūkas asinis, taču pamanījis kā es uz viņu skatos apstājās!
Es: Neuztraucies vari dzert, vienkārši ielej kafijas krūzītē tā būs vieglāk! :)
Es centos pasmaidīt, un man šķiet viņš noticēja manam smaidam, kaut gan tas ka viņš dzer asinis mani mazliet šķebināja!
×Ohaio×
Ap pusdienlaiku bijām Ohaio! Mēs piestājām motelī un es sāku gatavot meklēšanas plānu, bet Vils ar savām vampīra asajām maņām izpētīs apkārtni!
Kad Vils beidzot atgriezās un paziņoja, ka neko nav atradis es devos paskatīties savā GPS, kur tieši atrodas Pīta telefons!
Kad biju paņēmusi visu vajadzīgo es sekoju GPS rādītajām koordinātām un devos pilsētas nomales virzienā.
Kad nonācu pie ēkas, kurā atrodas Pīta telefons, Vils sarosijās! Tas nozīmē tikai vienu, šajā ēkā ir vampīri un ne viens vien!
Mēs devāmies iekšā nezinot, kur ejam un cik viņu ir... mēs nezinājām, kas gaidāms!
Vils protams devās iekšā pirmais nebija jēgas pat strīdēties. Iekšā viss bija tumšs, gaisā varēja sajust nāves smaku!
Mēs gājām uz priekšu ļoti uzmanīgi un es pat nepamanīju, ka mana ieroču soma ir pazudusi, man bija palicis tikai loks un bultas!