Vampīru medniece. (1.grāmata)

[21]Vai maģija pastāv?

Es pamodos un cerēju, ka tas viss bija tikai sapnis un es pamodīšos savā mīkstajā gultiņā. Taču, kad atvēru acis es redzēju tās pašas vecās alas sienas, kas man rēgojās pirms aizmigu! Es piecēlos sēdus un redzēju to pašu puisi, kas mani vakar izglāba, viņš neko nedarīja vienkārši sēdēja un vēroja mani. Tad viņš piecēlās, pienāca pie manis un pastiepa roku sakot es esmu Soks. Es protams mazliet apstilbu- Vai tās ir viņa vārds?
Kad atjēdzos es paspiedu viņa roku un nosaucu savu vārdu. Soks man iedeva glāzi ar zili violetu šķīdumu un lika to dzert. Es protams mazliet šaubījos, bet tomēr izdzēru. Ja jau viņš būtu man vēlējis nāvi būtu mani atstājis manos murgos. Šķīdums bija pārāk salds, rūgts! Es paskaidrošu, kā tas ir... Sākumā šķidrums likās pārāk salds, bet sasilstot man mutē tas kļuva ārkārtīgi rūgts. Sākumā es biju ļoti satraukta, bet izdzerot to šķidrumu es pēkšņi paliku tāda mierīga. Tas šķidrums laikam bija, kaut kāds nomierinošais! Pēc kāda laika man apnika sēdēt nekustīgai un es piecēlos, lai izietu no alas, taču Soks man neļāva. Es protams neko neteicu, viņš mani taču izglāba! Es atkal apsēdos uz savas guļamās vietas un pajautāju to, ko jau sen gribēju zināt. Sema: Kas tu esi?
Soks: Es jau teicu esmu Soks.
Sema: Es sapratu, bet es domāju, kas par radību!
Soks: Radību?
Sema: Neturi mani par muļķi! Parasts cilvēks nevar atvērt portālus!
Soks: Tu esi gudrāka nekā biju gaidījis. Kā tu zini ka es esmu kāds mistisks radījums?
Sema: Tu neatbildēji uz manu jautājumu un, tapēc es neatbildēšu uz tavu!
Soks: Es esmu gars, kas māk staigāt starp dažādām dimensijām, pasaulēm. Es esmu dvēseļu sargātājs! Tagad tava kārta!
Sema: Es esmu vampīru medniece, tāpat kā mana ģimene paaudzi, paaudzē.
Soks: Tas tik un tā neizskaidro, kā tu nokļuvi dvēseļu pasaulē tu taču esi dzīva!
Sema: Pirms kāda laika mani vecāki atnāca pie manis gara veidā un palīdzēja man, kad to vajadzēja. Kad atgriezos dzimtajā pilsētā viņi pazuda. Taču tagad ir atgriezušies, bet tie nav viņi tie ir monstri!
Soks: Tie nav viņi, nu vismaz ne visa daļa! Šeit notiek, kas dīvains, kāds zog dvēseles un ne tikai mirušās, bet arī dzīvās! Visi baidās neviens nezina, kurš būs nākamais, kāds cilvēks, vampīrs vai, kāda cita mistiska būtne, baidās pat mistiskās būtnes kam nav dvēseles! Tas, ko tu redzēji ir dvēseļu ēnas. Taču es nesaprotu, kapēc viņi nāca pie tevis.
Sema: Zini man bail, bail, ka t...t...t...ta...tas atnāks pēc maniem draugiem un manis.😭😫
Soks pienāca pie manis un iekļāva siltā apskāvienā...
Es pat nepamanīju, kā aizmigu. Kad atvēru acis Soks sēdēja savā guļamvietā un viņam blakus sēdēja, kāds melnā apmetnī tērpts vīrs.
Es piecēlos sēdus un abi uzreiz pievērsa man uzmanību. Soks mani iepazīstināja ar vīru apmetnī, viņu sauca Uta un viņš esot pareģis vai gaišreģis. Soks pateica, ka viņš Utu uzaicināja, lai tas pateiktu, kapēc pazudušie gari nāk pie manis!
Uta: mmmmmmmmm
Uta sāka izdvest dīvainas skaņas...
Uta:mm jagc shvsdh hdtzv gggg ttt tadadadada sap tad vadd fadgutyr
Sema: Ko viņš da..r...?
Soks: Nerunā!!!😠
Es mazliet nobijos, jo Soks visu laiku bija jauks, bet tad palika tik dusmīgs un es protams uzreiz apklusu!
Kad Uta bija beidzis viņš man paskaidroja, ka es esmu kaut kāds garu mēdijs, jeb mednieks?!?! Tas mani mazliet apdullināja, visu laiku es biju vampīru medniece nu arī garu medniece, nu tas jau bija par daudz man sāka reibt galva un nākamais, ko atceros ir ka es gulēju uz grīdas, manas acis aizvērās un es vairs neatrados šeit un man visapkārt jau atkal bija garu ēnas, kā Soks viņas sauc. Es nobijos un pielecu sēdus ar kliedzienu uz lūpām... Soks un Uta uzreiz uztraukti pieskrēja pie manis. Tad Soks, kaut kur aizgāja un atgriezās ar to pašu dīvaino dzērienu, taču šoreiz es to dzēru labprātīgi, jo man vajadzēja nomierināties! Taču šis izrādijās cits šķidrums, jo es jau atkal iemigu, šoreiz bez sapņiem.