》VIŅŠ《

XVI

- stāsti. - es Dženeti mudināju.
Dženete uzlika uz galda tikko izdzerto auksto kolas glāzi , ar skatienu uzlūkoja gan Taileru , gan mani un beidzot sāka runāt - nu...jūs jau zināt , ja mīl , tad mīl no visas sirds...nu....-
- Dženet , nerunā aplinkus , ķeries beidzot pie lietas. -
- nu labi , tātad , mēs ar Džeimsu gribējām pasēdēt restorānā , tajā , kas atrodas centrā , nu jūs jau zināt , tātad , jūs zināt arī to , ka tas ir viens no labākajiem restorāniem LU. -
Mēs abi apstiprinoši pamājām .
- nuuuuu...... -
- Dženet , izstāsti vienreiz. - man jau apnika viņas vilkšana garumā. Apskatoties uz Taileru , varēja noprast ka viņam arī .
- Labi , mēs nespējām samaksāt un aizbēgām . -
- kas notika tālāk? - Tailers gribēja zināt , varēja redzēt , ka viņš ir satraucies jo kā ne kā , viņa brālis te nav , neatrodas blakus Dženetei un nesēž ar mums pie šī galda.
- kā kas notika? Es aizbēgu un tiku līdz dzīvoklim , bet policija jau nemetās pakaļ man bet gan Džeimsam. -
- Kur ir Džeims? - Tailers izskatījās noraizējies un naidpilns , bija tāda sajūta , itkā viņš būtu gatavs mesties visiem virsū , tikai lai atrastu savu brāli. Es ieliku savu plaukstu viņa , un Tailers atmaiga. Vismaz nedaudz .
- viņš aizskrēja pretējā virzienā. -
Dženeti es nekad nebiju redzējusi tik ļoti nobijušos.
- mums ir jādodas un jāatrod Džeims! - es piecēlos kājās un biju gatava doties.
- pagaidi . - Tailers mani apstādināja.
- ejam , maizītes uztaisīsim pēc tam un pa ceļam centīsimies sazvanīt Džeimsu. -
- Labi , bet ar vienu norunu. -
- kādu ? - es viņam jautāju , pacēlusi vienu uzaci.
- ja Tu visu laiku iesi sadevusies rokās ar mani. -
- ak Tu . -
- kas ? Es negribu lai Tu pazūdi. -
- nu labi labi . -
Es Pacēlos pirkstgalos un iedevu viņam buču uz vaiga.