》VIŅŠ《

XVIII

Es jautāju Taileram - Tu atradi kur atrodas tā iela ? -
- Vienu kvartālu tālāk , seko man. -
Viņš paņēma mani aiz rokas un mēs ātrā solī devāmies un doto adresi.
- es negribu vairs iet. - es uztaisīju kucēna acis un skatījos un Taileru.
Viņš apskatījās uz mani ar 'Tu nopietni' skatienu un sacīja - es arī daudz ko negribu. -
- panes mani. -
- Tu esi traka , pff , kāpēc lai es tevi nestu? -
- Tu pats teici ka tas nav tālu. -
- un tieši tāpēc Tu vari iet pati. -
- nu lūdzu. -
Viņš novērsās no mans un turpināja ceļu. Es biju nedaudz dusmīga bet es izdomāju. Es atāķējos no viņa rokas un uzlecu viņam virsū no mugurpuses. Viņš aizāķēja rokas ap manām kājām un sacīja - un tas ir tas ko Tu gribēji ? -
- Jā , tagad man nav jāiet pašai. -
- un es tevi tā stiepšu līdz mēs atradīsim Džeimsu? -
- ja Tu izturēsi smago mani , tad laikam gan. -
- es kā vēl izturēšu. -
- to mēs vēl redzēsim. -
- Tu man netici ? -
- ticu ticu sieriņ . -
- sieriņ? -
- nu ja. -
- kāpēc sieriņš? -
- jo Tu esi sierains. -
- nu labi , tas Tu man būsi mellene. -
- kāpēc ? -
- jo es esmu sieriņš. -
- tas nav iemesls. -
- ir gan. -
- nav. -
- un kāds bija iemesls lekšanai man mugurā ? -
Es apklusu . Jā , tur es viņam piekrītu , lekšanai nebija nekāda iemesla.
- tātad ? -
- labi sieriņ , Tu uzvarēji . -
- Tu apvainojies? -
- ļoti. -
Es pabeidzu sacīto un iebraucu ar savām rokām viņam matos.
Mūsu skatienus pievērsa sirēnu skaņa uz blakus esošās ielas . Mums garām pabrauca policijas mašīna ar sirēnām mirgojot .
Acīm redzot meklējot to pašu ko mēs - Džeimsu.