》VIŅŠ《

XVII

- Tailer , iedod telefonu . -
Dženete tik pat kā no Tailera rokām izrāvusi telefonu , metās pa taisno zvanīt Džeimsam.
Kad Dženete pielika pie auss telefonu , es noteicu - es ceru ka viņa telefons nav izlādējies...-
- izlādējies jau nu nav , bet kaut kur atstāts gan jau ka ir. - Dženete ar rūgtumu balsī atbildēja.
Tailers noraizējies vaicāja - un ko mēs tagad darīsim? -
Es ierunājos ar savu kārtējo ģeniālo ideju - iesim un viņu atradīsim! -
Tailers ierunājās - kā Tu to iedomājies , izstaigāt visu pilsētu ? -
- nē , meklēsim virzienā , kurš Džeims aizskrēja un sadalīsimies. -
- ahh , nu labi , Dženet , Tev ir telefons ? -
Dženete noraidoši pamāja ar galvu.
- ņem manu , tikai nepazaudē . -
Es viņai piemiedzu un mēs aizgājām vienā virzienā , Dženete devās otrā.
- un kā Tu iztēlojies viņu atrast? -
- Tu labāk zini kur Tavs brālis mēģinātu noslēpties no policijas. -
- bet -
Taileru pārtrauca īsziņas melodija.
Es izņēmu telefonu no Tailera kabatas , itkā telefons būtu mans , ieskatījos ekrānā , iespiedzos un iedevu telefonu Taileram lai viņš izlasa īsziņu.
Viņš sāka skaļi lasīt - iepriekš neatbildēju jo blakus gāja menti , es atrodos uz korbinjanas ielas 47b , man tūlīt izlādēsies tel un palīdziet man tikt ārā no tā sasodītā pagalma! -
- nu redzi , Džeims tomēr nepazaudēja telefonu . -
- labi , bet tagad piezvani Dženetei un pasaki kur ir Džeims. -
- iedod telefonu . -
- Tev ir savs. - viņš man veltīja savu tracinošo , bet tajā pašā laikā , viss perfektāko smīnu.
- tu aizmirsi ka es savu telefonu iedevu Dženetei? -
- ak pareizi , labi , ņem zvani. -
- Tev žēl ? -
- man nekas priekš Tevis nav žēl. -
- arī Ferrari ?
- neizrunājies un zvani Dženetei. -
- labi labi . -
Es paņēmu telefonu un gaidīju kamēr mana draudzene pacels klausuli , lai paskaidrotu kur slēpjas viņas princis baltā zirgā.