》VIŅŠ《

XXVI

*Atgriežamies atpakaļ uz Šarlotes skatpunktu*
Viņš pietuvojās man klāt , aplika savas rokas ap manu vidukli un maigi ar savām karstajām lūpām aizskāra manu kaklu.
Mēs nosēdējām klusumā , vērojot okeāna viļņus , veselu mūžību , līdz es pārtraucu klusumu - Tailer , vai es Tev esmu svarīga ?
- un Tu vēl jautā ?
- bet nopietni.
- godīgi sakot , es domāju ka mūsu stāsts ir kā filmās vai grāmatās , tas ir apbrīnojams. Kurš nu mums noticēju , ja es sāktu stāstīt visu no gala .
- pastāsti .
- Tu to tiešām vēlies?
- noteikti.
- nu labi. Tātad , es ar savu brāli , ievācāmies vienā skaistā viesnīcā , kur mēs paņēmām numuriņu uz pāris dienām , līdz mēs atrastu dzīvokli kur ievākties. Jau pirmajā dienā kad brālis izgāja no rīta no numuriņa , es steigšus iegāju dušā. Kad es izkāpu no dušas , aptinu dvieli ap viduli un spoguļojos pie spoguļa kā tāda caca ,notika kas negaidīts , vannasistabas durvis atvēra daiļākā būtne kādu es jebkad biju redzējis , neskaitot to , ka es nebiju apjēdzis galveno , ka meitene kas atvēra durvis , izmainīs manu dzīvi pa visiem trīssimtsešdesmit grādiem. Es tevi mīlu , Šarlot.
- es arī tevi mīlu.
- Tu man vari apsolīt kaut ko ?
- varu , bet ko ?
- to , ka Tu vienmēr būsi mana , mana un tikai mana uz visiem laikiem. -
- ar vienu noteikumu . -
- kādu? -
- ja Tu mani mīlēsi visās dzīves situācijās . Visur un vienmēr. -
- protams . -
- un mēs dzīvosim kopā , visu mūžu . -
- tieši tā , mēs kopā pārvarēsim visus šķēršļus , mums ceļā nestāsies nekas , pat nāve . -
- Un pats galvenais , mūsu mīlestība nekad nebūs apstādināma , tā tikai augs augumā un nekad neapstāsies. -
- mēs , visur un vienmēr. -
- visur un vienmēr. -