2. daļa

910 71 12
                                    

Es sēdēju pie koka un skatījos vai viņš ir aizgājis prom. Saule pazuda un sāka apmākties.
- Tikai ne to...- Es smagi nopūtos. Izskatās,ka būs lietus un man tāds laiks nemaz nepatīk. Es devos atpakaļ uz strūklakas pusi un Dievs es zvēru,es gribēju to nožēlot.

Viņš sēdēja uz tā soliņa!! Es jau gribēju griesties atpakaļ,kad es pamanīju savu draudzeni. Viņa māja ar roku no vietas,kas bija netālu no soliņa. Es nolamājos pie sevis un mēģināju saglabāt mieru.
/Y/N...Tu to vari. Tu esi stipra./
Es dziļi ievilku elpu un devos viņas virzienā,ignorējot Jungkooku.

- Y/N!! Piedod,ka nokavēju. Man sunim bija jānopērk barība. - Viņa skaļi teica,nākot uz manu pusi. Es pašķielēju uz Jungkooku un viņš vēl aizvien skatījās kautko savā telefonā. Es atviegloti nopūtos. Anna atnāca pie manis un apskāva mani.
- Iesim kaut kur citur? - Es viņai prasīju,kad viņa atlaida mani vaļā.

Jungkooks pacēla galvu no telefona,jo izdzirdēja dzirdētu balsi. Viņš ar acīm meklēja balss īpašnieku un,tad arī atrada. Viņš atkal ieraudzīja tevi,tāpēc viņš vēroja tevi un pamanīja,ka tu runā ar kādu meiteni.
/Drošvien viņas draudzene./
Tu neskatījies uz viņa pusi,taču viņš gan tevi vēroja. Viņš iegaumēja tavu seju,matu garumu,veidu,kā tu smaidīji un smējies. Viņam patika viss,kas bija tev,bet viņš pat nezināja tavu vārdu un apziņa,ka esi tikai parasta meitene,kuru nevajadzētu vērot. Sirds iesāpējās to apzinoties.

Es paskatījos pāri Annas plecam,lai paskatītos vai Jungkooks vēl sēž uz soliņa un,kad es ieraudzīju viņu...mūsu acu skatieni sastapās...
/Oh. Shit!!! Viņš mani pamanīja!!/
- Uz ko tu skaties? - Anna pēkšņi pajautāja un arī paskatījās tajā virzienā. Viņas acis izpletās. Viņa lēni pagriezās un sapurināja manus plecus.

- Y/N! Y/N!!! Tu redzi??? Tas ir JUNGKOOKS no BTS!!! OMGG!!! Ko viņš šeit dara??? Akd!!! - Viņa to teica pārāk skaļi un to noteikti dzirdēja arī viņš. Es piesarku un aizsedzu savu seju ar rokām.
/Omg/

- Aizejam??? Es gribu dabūt autogrāfu!! Omg...Es nespēju noticēt...- Anna sagrāba manu roku un pirms es varēju,ko pateikt,viņa mani veda uz Jungkooka pusi.
/Esmu mirusi un tas ir skaidrs/ (+_+)

Jungkooks vēroja tevi,līdz arī tu uz viņu paskatījies. Jūs abas kautko sačukstējāties un jau nākamajā mirklī jūs nācāt uz viņa pusi. Viņš uz brīdi apstulba un sāka panikot.
/Wtf? Viņas nāk uz manu pusi.../

Pēc dažiem soļiem mēs bijām pie viņa. Viņš uz brīdi bija šokēts,taču,tad pasmaidīja un piecēlās kājās. Es ļoti negribēju skatīties uz viņu,bet viņam bija tik skaistas acis...
- Mēs ļoti atvainojamies,bet mēs esam lielas fanes un esam arī Army un es gribēju pajautāt vai varam dabūt autogrāfu...no tevis?? - Anna priecīgi prasīja.

Es paskatījos uz Jungkooku un viņš skatījās uz mani,ar visdažādākajām emocijām,ko jebkad esmu redzējusi un man nebija ne jausmas,ko tās nozīmē. Es uzreiz novērsos. Anna izvilka blociņu no somas un iedeva arī melno marķieri,lai viņš varētu tur parakstīties. Viņš pasmaidīja un paņēma blociņu. Kamēr viņš parakstījās,viņs meta dažus skatienus uz mani. Es jutu,ka palieku sarkana,tāpēc es mazliet atkāpos un aizgriezos.

Jungkooks parakstījās un atdeva blociņu atpakaļ Annai.
- Kā tevi sauc? - Viņš prasīja viņai. Anna no prieka nezināja,kur likties.
- Anna. Liels prieks iepazīties.. - Jungkooks paņēma viņas roku un noskūpstīja to. Viņš gribēja pārliecināties vai tev būs kāda reakcija. Es protams pagriezos,kad viņš to darīja un man uzreiz vaigi palika sarkanāki,to ieraugot. Es nezināju,kas man ir...bet es biju greizsirdīga..

/Whatt? Ko es vispār domāju? Kāpēc man vispār jābūt greizsirdīgai??/
- Un tu?? Tev nevajag manu autogrāfu? - Jungkooks pēkšņi pievērsās man un pienāca pie manis. Es nolaidu skatienu un viņam neko neatbildēju.

RAIN  |   Jeon Jungkook FF ✅Where stories live. Discover now