Jungkook ft. BTS (Korejiešu popmūzikas puišu grupa)
Mīlestība no pirmā acu skatiena starp dziedātāju un fani,kas izvērtās kaislīgā mīlas stāstā.
Jungkooks - 19.gadus vecs. Izskatīgs. Simpātisks. Piemīlīgs (Tā arī ir).
Labi dejo, dzied, repo un ir v...
Es stāvēju durvju stenderī un blenzu uz viņu. Es nespēju noticēt,ka viņš tagad ir atnācis pie manis. - Umm...ko tu šeit dari? - Es kautrīgi prasīju. Viņš brīdi domāja un,tad ierunājās. - Ir runa par Jungkooku...- Viņš klusi teicu. Es ,protams,nodomāju,ka kautkas slikts noticis,tāpēc es sāku panikot. - Kas ir noticis? Kas ar Jungkooku? Kur viņš ir? - Es piegāju viņam tuvāk. Tas lika viņam sabīties un atkāpties bišķ tālāk. - Tu nomierinies. Nekas nav noticis. Lūdzu ielaid mani iekšā un es tev visu paskaidrošu...- Viņš man teica. Es uzreiz nomierinājos un pamāju. Es ielaidu viņu iekšā,galīgi piesarkusi no apkaunojuma. Mēs abi apsēdāmies uz dīvāna un es uzreiz skatījos uz Tae,gatavībā uz to,ko viņš man grib stāstīt. - Jungkookam...- Viņš iesāka un es paliecos bišķ uz priekšu,lai viņš turpina. - Viņam būs dzimšanas diena un mēs domājam viņam uztaisīt pārsteigumu ballīti...- Viņš beidzot pateica un es atviegloti nopūtos. - Uh...kā tu mani pārbiedēji....Man likās,ka tas ir,kas trakāks,bet...Paga...Viņam jau 1.septembrī bija dzimšanas diena...- Es sāku domāt. Ir piektdiena un ir gandrīz nedēļa pagājusi,kopš 1.skolas dienas. Tae pamāja. - Jā...Viņam oficiālā diena bija tad,bet mēs rīt gribam uztaisīt viņam ballīti un es gribēju,lai tu tur arī piedalies,ja jau...Nū...tū tā kā esi ar viņu kopā...- Viņam vārdus bija grūti izteikt. Es izpletu acis. - Tu...tu...zini? - Es prasīju. Viņš nopietni pamāja. Es tikai piesarku un novērsos. - Tad tu varēsi? - Viņš prasīja. Es paskatījos uz viņu. - Nu...laikam jau...- Man vēl joprojām bija kauns,jo... īstenībā viņš ir mans otrais bias no BTS....To domājot,man jāsarkst vēl vairāk. - Labi...tad nu klausies,kas mums padomā...- Viņš klusāk teica un piesēdās tev blakus...Ļoti tuvu... /Oh...god!!! Kāpēc? Kāpēc? Tikai ne to!!!!/
Pēc 20 minūtēm.
- Tad tu piekrīti? - Viņš man nopietni jautāja. Es nezināju,ko teikt... /Vai tas varētu izdoties?/ - Jā....tikai...tas ir tiešām labs plāns? - Es šaubīgi prasīju. Viņš pasmaidīja un pamāja. Es arī saprotoši piekritu. - Tad jau...tiekamies rīt no rīta,jau septiņos. - Es lēni teicu... Viņš negribīgi pamāja.
Pēc kāda momenta.
- Labi...pagaidām attā,Y/N...Tu esi tiešām ļoti forša meitene...- Tae smaidīja ar savu piemīlīgo smaidu.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Mana sirds uzreiz sāka pukstēt ātrāk. /Lūdzu nē...lūdzu nē...Es neizdzīvošu vispār vairs.../ - Hehe...paldies...- Es kautrīgi iesmējos. - Tu esi tiešām cute,kad uztraucies...- Viņš turpināja smaidīt. /Oh...no...beidz.../ Es tikai atsmaidīju un neko neatbildēju. Man bija kauns. - Labi... byeeee - Viņš pagriezās un jau sāka iet prom,taču es viņu apturēju. - Tae,pagaidi! - Es teicu. Viņš izbrīnīti paskatījās uz tevi. - Ja? - Es sāku nervozēt...atkal... - Umm...Drīkstu? - Es izpletu rokas,apskāvienam. Viņš tikai šokēti skatījās uz tevi un beigās pamāja. Es viņu apskāvu un cieši saspiedu. Es pat nezināju,kāpēc...Es vienkārši tā gribēju izdarīt....
