RAIN | Jeon Jungkook FF ✅

23. daļa

Es vispār nezinu,kāpēc es uzreiz nepadevos. Man vajadzēja nepiekrist šai spēlei un,tad nekas tāds nebūtu noticis.
Man nebija,ko teikt.
Man visi vārdi bija pazuduši un es noteikti izskatījos briesmīgi sarkana viņa priekšā.
Man rokas svīda no satraukuma un par to domājot,es arvien vairāk sāku nervozēt.
- Princess...neliec man to pašam izdarīt. - Jungkooks teica un noglāstīja manu roku. Es notrīsēju no viņa pieskāriena un smagi noriju siekalas.
- Kāpēc tu pēkšņi esi tik kautrīga? Tev tikai jānovelk drēbes un tas ir viss. - Viņš smaidīja.
/Whaaat??? Tu nopietni?? Tikai jānovelk drēbes? Es ļoti labi zinu,kur tas tālāk novedīs un es tam vēl neesmu gatava./
- Es...umm...man...- Es stostījos un paliku vēl sarkanāka. Man bija tāds kauns.
- Y/N...laiks iet un es negaidīšu ilgāk. Noruna bija noruna un tev tā ir jāizpilda. - Jungkooks teica.
Es nopūtos un sakodu zobus.
- Es tevi pēctam nogalināšu Jeon Jungkook. - Es teicu un piecēlos no gultas.
- Es arī tevi mīlu,zaķ. - Viņš pasmīnēja un gaidīja,ko es darīšu.
Es nostājos viņam priekšā un ar sakostiem zobiem,pasmaidīju.
- Tad dabū to,ko vēlies. - Es vispirms novilku savas mājas treniņbikses. Es skatījos,kāda Jungkookam ir reakcija,taču viņam sejā bija pati nopietnība un tumšais skatiens,kas liecināja,ka viņam vienalga.
Es nopūtos un tagad novilku savu maiciņu.
Tagad es biju tikai apakšveļā un es pašapmierināti pasmaidīju.
- Tagad esi apmierināts? - Viņš iesmējās un pakratīja galvu.
- Visu nost. - Viņš teica un nopētīja manu augumu. Es izpletu acis.
- Bet tu teici...- Viņš mani apturēja ar rokas žestu.
- Aij,aij,aij. Y/N,kā tev atmiņa klibo. Es teicu,ka vēlos lai visas tavas drēbes ir uz grīdas,nevis tikai virsējās. Tāpēc...velc tik nost. Es varu gaidīt,kaut vai līdz naktij un es nelikšu tevi mierā. - Viņš pasmīnēja.
Es biju šokēta.
/Visu?!?! Visu nost?!?! You must be kidding me...oh gosh../
Es smagi nopūtos un no dusmām,paliku atkal sarkana. Es vārījos kā tējkanna un plīts.

Oh kā Jungkooks to izbaudīja. Viņš dievināja tevi kaitināt un redzēt tevi tādā paskatā. Viņš nebūtu novaldījies,taču viņš saturēja sevi grožos un mēģināja izturēties,cik dabiski iespējams. Viņam vajadzēja palikt uz "Mierīgo stāvokli".
Tāpēc viņs izbaudīja tavas mocības un,tas lika viņam tevī iemīlēties vēl vairāk.
Lai gan...viņa galvā notika ļoti daudz lietas.
Viņš pētīja visu tavu augumu ar tādu izsteiksmi sejā,itkā viņš būtu vilks,kas tulīt dabūs savu medījumu un to apzinoties,viņam pilnīgi bija jātecina siekalas.
Viņš gribēja tevi šonakt pa īstam un par tādām domām,viņam griezās galva.
Likās,ka alkohols viņam sagriezis prātu kājām gaisā,jo viņš nekad tik ļoti nebija kārojis kādu,ar tādu kāri un pagadījās,ka tā esi tu - viņa pirmā mīlestība.

Viņa sejā nebija nekādas reakcijas. Tikai tas pats tumšais skatiens,taču tomēr viņš kaut ko izrādīja. Viņš mēģināja sevi saturēt.
/Nē..nē..nē..tu vari izturēties pilnīgi mierīgi,Jeon Jungkook..tu to vari izturēt../
Bet kaut kādā veidā viņam tas sanāca.

Viņš visas savas emocijas bija paslēpis aiz maskas un viņam tas ļoti labi padevās.
Es vēlreiz nopūtos un lēni pieskāros pie sava krūštura aizmugures.
/Akdievs...es nespēju noticēt,ka es to daru.../
Es cieši aizvēru acis un attaisīju savu krūšturi vaļā. Es to noslidināju nost un es jutu,ka tas nokrīt uz zemes,pie manām kājām.
Man bija bail atvērt acis,jo tādā paskatā,man būtu kauns skatīties Jungkookam acīs. Es gribēju apstādināt laiku un apsegt sevi ar kaut ko,taču šī bija īstenība. Burvestības un maģija nepastāv. Es nevaru apstādināt laiku.