RAIN | Jeon Jungkook FF ✅

16. daļa (KookieDay Pt.2)

Viss notika pēc plāna. Pārējie paslēpās aiz kokiem,kamēr es gaidīju Jungkooku. Es biju ļoti satraukusies un man jau likās,ka svīstu. Es no uztraukuma,sakārtoju dakšiņas uz galda un vēroju mākslīgo sveču gaismiņas. Tās tiešām bija skaistas.
Tad es izdzirdēju,ka kāds nāk. Es pagriezos un tur stāvēja Jungkooks,izpletis acis no šoka.

Jungkooks nezināja,ko teikt. Rap Monster lika viņam atnākt uz grupas sapulci un lika viņam vienam atnākt,jo viņam savajadzējās uz tualeti,bet...šādu skatu viņš nebija gaidījis. Viņš beidzot ieraudzīja arī tevi. Tu stāvēji pie uzklātā galda. Tu mirdzēji lampu gaismās. Tu izskatījies skaista. Viņam pietrūka vārdu un viņš vienkārši skatījās uz tavu burvīgo augumu.
- Es...nezinu,ko teikt...- Jungkooks atdzinās un varēja redzēt,ka viņam vaigos ir mazs sārtums.

Lai gan es biju satraukusies,es pasmaidīju. Ahh...kā viņš man pietrūka.. Viņš tagad izkustējās no vietas un beidzot nāca tavā virzienā. Viņš nostājās man tieši pretī un skatījās man acīs.
/Gosh...viņam ir tik skaistas acis.../
Mēs uz sekundi turpinājām viens otru vērot,līdz Jungkooks ierunājās.
- Umm....kam par godu ir šis viss? - Viņš ar rokas žestu norādīja uz apkārtni. Es pasmaidīju.
- Tev. - Es atbildēju. Viņš uz mani paskatījās ar jautājošu skatienu.
- Kā man? - Viņš nesaprata. Es iesmējos.
- Daudz laimes dzimšanas dienā,Kookie! - Es apskāvu viņu. Viņš uz brīdi apstulba.
- Ko? Bet...- Es viņu apturēju.
- Šis ir pārsteigums tev,jo es sākumā tevi nevarēju apsveikt,tāpēc...Daudz laimes! - Es viņam skaidroju. Viņš turpināja klusēt un mēģināja apjēgt tavus vārdus. Es atrāvos no viņa un ieskatījos viņam acīs.
- Tev patīk pārsteigums? - Es smaidīdama,prasīju. Jungkooks tikai turpināja blenzt uz mani un...laikam netaisījās atbildēt.

Jungkooks bija pārāk lielā šokā,lai izteiktu vārdos,cik daudz tas viņam nozīmē. Viņš bija laimīgs.

Es paskatījos uz viņu ar vīlušos skatienu.
-Tev nep...- Viņš apklusināja mani ar pirkstu,uz lūpām.
- Man patīk. Un kā vēl patīk. Tas mani pārsteidza nesagatavotu un...tu pati man esi labākā dāvana...- Viņš beidzot pasmaidīja.
- Tad jau...- Es iesāku un liecos viņam tuvāk,bet apstājos. Es izpūtu smagu elpas vilcienu un nolaidu galvu.
- Es to nevaru izdarīt...- Es teicu. Jungkooks samulsa.
- Kāpēc? - Viņš jautāja un pacēla manu zodu uz augšu,ar savu īkšķi.
- Tāpēc,ka....- Es nevarēju pabeigt,jo pārējie izleca no slēpņiem un skrēja uz mūsu pusi. Viņiem rokās bija baloni un visi kliedzot,skrēja pie mums.
Es atkāpos un nopūtos. Jungkooks no šoka arī atkāpās un visi skrēja viņu apskaut.
- DAUDZ LAIMES DZIMŠANAS DIENĀ!!! - Visi kliedza. Es tikai klusēju un pagāju maliņā. Lai jau viņi priecājas. Izskatījās,ka viņi netaisās viņu pamest un es izdomāju labāk atstāt viņus vienus.
Kaud jau es sāku lavīties prom,Jimins mani pamanīja.
- Y/N! Kur tu ej? - Viņš sauca.

Jungkooks tikai tagad pamanīja,ka tu aizej. Viņš tikai nesaprata,kur. Viņš pamanīja,ka Jimins aiziet pie tevis un viņš vairs nesaprata,kas notiek.

Jimins pienāca pie manis un apturēja mani. Viņš pagrieza mani ar seju pret viņu un dziļi ieskatījās acīs.
- Mēs taču sarunājām...mazs moments ar mums un,tad jūs paliksiet vieni. - Viņš teica. Es pasmaidīju.
- Nē,nē. Ir labi. Izpriecājieties. - Es atkal pagriezos,taču viņš sagrāba manu roku.
- Nekādā gadījumā. Tu esi viņam vajadzīga... - Viņš mani paņēma aiz rokas un veda pie Jungkooka. Jimins maigi pagrūda mani pie viņa,liekot viņam mazliet sagrīļoties no manas pēkšņās parādīšanās.
- Tagad...visi ejam prom.- Jimins čukstēja pārējiem. Viņi uz brīdi apjuka,taču,tad saprata un visi sāka pamest šo vietu. Jungkooks izpleta acis.
- Bet man likās...- Es piegāju pie viņa tuvāk. Es pašķielēju atpakaļ uz Jiminu un viņš piemiedza man ar aci. To pamanīja arī Jungkooks.
- Ko tad tas nozīmē? - Viņš bija nesaprašanā. Es nopūtos.
- Vienkārši aizveries un noskūpsti mani. - Es teicu un norādīju ar pirkstu uz savām lūpām. Viņa sejā parādījās viegls smaids.
- Oh...tad tā jūs tās lietas plānojāt. - Viņš pieliecās tuvāk un apstājās tieši pie manām lūpām. Mums deguni saskārās kopā un es jutu viņa karsto elpu uz savas sejas. Viņš ar savu pirkstu nobrucināja manas lūpas un viņš smaidīja.
- Tik maigas...- Tagad viņš maigi ar savām lūpām aizskāra manējās..