Jungkook ft. BTS (Korejiešu popmūzikas puišu grupa)
Mīlestība no pirmā acu skatiena starp dziedātāju un fani,kas izvērtās kaislīgā mīlas stāstā.
Jungkooks - 19.gadus vecs. Izskatīgs. Simpātisks. Piemīlīgs (Tā arī ir).
Labi dejo, dzied, repo un ir v...
Es satraukti visu laiku vēroju pulksteni. Bija 14:45. Es nopūtos un sabužināju savus matus. - Y/N! Tu to vari! Tā ir tikai draudzīga atvainošanās no viņa un mēs jau nemaz neko tādu nedarīsim...mēs tikai dzersim kafiju un aprunāsimies. - Es pie sevis atkārtoju šos vārdus,neskaitāmas reizes.
Es jutu,ka mana sirds sāk pukstēt arvien ātrāk,ikkatru minūti un sekundi. Tulīt būs trīs un viņš būs klāt.
Ja viņš nebūtu mani noskūpstījis,tad varbūt es nebūtu tik satraukta. Tagad es jūtos kā piesvīdusi cūka,kas nervozē. Tas izsklausās smieklīgi,ja godīgi runā.
Es nebiju gatava runāt ar viņu,par to tēmu...tas ir ļoti apkaunojoši... /Ah...kaut es varētu pazust uz dažām dienām un būt pilnīgi viena../ /Bet tas ir neiespējami.../
Caur šīm domām,es nemaz nepamanīju,ka laiks jau ir paskrējis un virtuves siena pulkstenis,rāda 15:00. Oh...god...
*KLING KLANG*
/Akdievs...viņš nu gan ir precīzs.../ Es piecēlos no krēsla,sakārtoju matus un devos atvērt durvis. Pirms tās atvēru,es dziļi ievilku elpu un uzliku sev smaidu uz sejas. - Uhh...tad nu ir laiks... - Es nočukstēju un atvēru durvis. - Jimin,tad beidzot... - Es smaidīju,taču uzreiz paliku nopietna,kad ieraudzīju,ka persona,kura man tagad stāv priekšā,nav Jimins. Tas bija Jungkooks.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Viņš no sākuma arī smaidīja,taču uzreiz apstulba,kad tu nosauci viņu par Jiminu. /Ko?? Man neizklausījās? Viņa gaidīja Jiminu?/ Viņš uz brīdi bija šokā.
Taču es sāku sarkt un panikot. - Akdievs...- Es nočukstēju...- Kookie..hehe...ko tu šeit dari? - Es neveikli iesmējos. Viņš man neatbildēja...viņš vienkārši blenza man virsū... - Kookie? - Es teicu.
Viņš gribēja man kaut ko teikt,kad kāds mani sauca,mums aiz muguras. - Y/N?!?!?! Piedod,ka nokavēju! - Viņš skrēja no savas mašīnas pie mums. Viņa smaids pazuda,kad ieraudzīja Jungkooku. - Oh...sveiks...Jungkook...- Viņš lēni teica. - Sveiks,sveiks...Jimin...- Viņš viņam atbildēja,diezgan vēsā tonī.
Es varēju just dīvainu atmosfēru,starp viņiem un es nezināju,ko darīt. Izskatījās,ka viņi tulīt sakausies. Jimins lēni pagriezās pret mani un deva man vāju smaidu. - Mums...noruna paliek spēkā vai tu tomēr esi aizņemta? - Viņš man jautāja. Par viņa vārdiem Jungkooks paskatījās uz mani. - Kāda noruna? - Viņš nesaprata. Es nopūtos un nezināju,ko darīt šādā brīdī. Es negribēju teikt,ka es ar Jiminu braukšu iedzert kafiju,jo man bail,ka Jungkooks būs uz mani dusmīgs. Viskautkas var notikt... Pat parasta saruna,var novest viņu līdz greizsirdībai...
- Y/N? Tu mani dzirdi? - Jungkooks novicināja man roku priekšā. Es papurināju galvu un paskatījos uz viņu. - Uhh.. ko? - Es prasīju un paskatījos uz otru pusi,kur stāvēja Jimins,taču viņš...vairs nekur nebija redzams. Es samulsu un izstiepu savu galvu augstāk.
