18. daļa

631 49 2
                                    

Kamēr es vēroju zvaigznes,Jungkooks pētīja mani.
Viņš varēja redzēt tavās acīs zvaigžņu atspulgus un likās,ka tavas acis atspoguļo visumu un tas bija ļoti skaists.
Es paskatījos uz Jungkooku un uzrāvu uzaci.
- Kas ir? - Es prasīju. Viņš iesmējās un pievērsa uzmanību debesīm.
- Nekas. Vienkārši...esmu laimīgs. - Viņš smaidīja. Es pasmaidīju par viņa vārdiem un uzliku savu galvu uz viņa plecu. Viņš pagrieza galvu pret mani un ieraudzīja,ka esmu aizvērusi acis. Es vienkārši tik labi jutos,ka ikkurā brīdī varēju aizmigt. Jungkooks nodomāja,ka es aizmigu,tāpēc viņš neuzdrošinājās pakustēties. Viņš pasmaidīja un turpināja skatīties zvaigznes.
/Dzīve tiešām ir skaista./

No rīta.

Es pamodos no spožajiem saules stariem. Tie iespīdēja man acīs un tas lika man saviebties. Es izberzēju acis un tagad tās kārtīgi atvēru vaļā.
Man bija tāds wtf...
Es biju kautkādā guļamistabā.

Es piecēlos sēdus un tagad atklāju,ka man virsū ir tikai balts,milzīgs krekls

Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.

Es piecēlos sēdus un tagad atklāju,ka man virsū ir tikai balts,milzīgs krekls...
Kautkur redzēts...
Smarža arī pazīstama...
Es izpletu acis.
- Nevar būt,ka...- Es vairs tiešām neko neatcerējos,taču,tad man atnāca atmiņā iepriekšējā nakts.
Bija Jungkooka pārsteigumu ballīte. Vakariņas ar viņu.
Dziesma,ko viņš man parādīja un,tad nakts pasēdēšana,kamēr vērojām zvaigznes. Es laikam aizmigu un...
/Wtf??.../
Es mēģināju apjēgt,kas notika. Pa kuru,tad laiku es šeit nokļuvu un kāpēc man mugurā ir tikai Jungkooka krekls?
- Labrīt,princess! - Pēkšņi es izdzirdēju balsi,kas nāca no vannasistabas. Viņš bija...atkal...puspliks..
/Oh...gosh...kad es pieradīšu pie tāda izskata viņam? Es man liekas,ka miršu.../
Viņam bija tikai dvielis aptīts ap gurniem līdz apakšai un augšā es varēju redzēt viņa presīti...omg...
Viņš pamanīja,kur es laikam skatos un viņš nākot manā virzienā,smīnēja.

Viņam bija mati slapji un es varēju redzēt,ka no tiem vēl aizvien pil ūdens

Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.

Viņam bija mati slapji un es varēju redzēt,ka no tiem vēl aizvien pil ūdens.
Pirms es paspēju attapties,viņš jau bija man priekšā un es blenzu uz viņa presīti. Es piesarku un uzreiz paskatījos uz viņa seju.
- Patīk skats? - Viņš smīnēja. Es tikai smagi noriju siekalas un nezināju,ko teikt. Viņš pieliecās pie manis.
- Es jau zinu,ka tev patīk. - Viņš noskūpstīja mani uz lūpām un devās atpakaļ uz vannasistabu.
Es paliku gultā,vēl aizvien šoka stāvoklī.

RAIN  |   Jeon Jungkook FF ✅Where stories live. Discover now