34. daļa

655 42 2
                                    


Pirms es varēju kaut ko vēl viņam pateikt,viņš metās man virsū,kā nogribējies zvērs. Es sāku kliegt un viņš par mani tikai smējās.
Viņš mani sāka kutināt un es tikai kliedzu,caur smiekliem.
Viņš to,protams,izbaudīja un turpināja mani vēl vairāk kutināt.
Kamēr...
Viņš apstājās un saķēris manas rokas,pieliecās pie manas sejas.
Es jau zināju,ko viņš darīs,tāpēc es pagriezu seju uz sāniem.
Viņš šoreiz pieliecās pie manas sejas,kreisajā pusē un uzlūkoja mani.
- Ko tu centies panākt,Y/N? Tu zini,ka es uzvarēšu. - Viņš pasmīnēja.
Es cieši aiztaisīju acis un pakratīju galvu.
- Cik cute. - Viņš iesmējās un tagad es jutu viņa elpu uz sava deguna.
- Vēlāk vai agrāk,tu padosies. - Viņš man teica.
Es turpināju neskatīties uz viņu un neko neteicu.
- Es gribu tevi nosk....- Viņš iesāka un tagad es jutu viņa elpu uz manām lūpām,taču viņš ātri atrāvās,jo kāds piezvanīja pie durvīm.

Jungkooks atrāvās no manis un es atviegloti nopūtos. Es beidzot attaisīju savas acis un ieraudzīju saniknotu Jungkooku.

- Kurš uzdrošinās traucēt mūs sestdienas dienā? - Viņš jautāja un izkāpa no dīvāna

Ups! Ten obraz nie jest zgodny z naszymi wytycznymi. Aby kontynuować, spróbuj go usunąć lub użyć innego.

- Kurš uzdrošinās traucēt mūs sestdienas dienā? - Viņš jautāja un izkāpa no dīvāna. Es uzreiz piecēlos sēdus un sakārtoju savus matus.
- Tu paliec šeit. Es aiziešu atvērt. - Jungkooks man pavēlēja. Es tikai prātīgi pamāju un noskatījos,kā viņš aiziet atvērt durvis.

Jungkooks paskatījās pa actiņu un,kad ieraudzīja,kas tur stāv,viņš smagi nopūtās un nobolīja acis.
- Ko viņš šeit dara? - Viņš sev noprasīja,caur sakostiem zobiem.
Viņš negribēja vērt vaļā,taču tomēr tās atvēra.
Tur stāvēja Tae.

Tur stāvēja Tae

Ups! Ten obraz nie jest zgodny z naszymi wytycznymi. Aby kontynuować, spróbuj go usunąć lub użyć innego.

- Ha. Pārsteigums! - Tae priecīgi teica.

Jungkooks tikai garlaikoti skatījās uz viņu.
- Ko tu gribi,Hyung? - Viņš jautāja.
Tae brīdi apstulba,jo parasti,Jungkooks ieraugot viņu,bija priecīgs.
- Kaut kas noticis? - Viņš prasīja. Jungkooks paskatījās uz atpakaļu un izgāja ārā. Viņš aiztaisīja aiz sevis durvis un paglūnēja uz viņu.
- Saki,ko tev vajag. - Jungkooks vēsā tonī runāja.
Tae uzrāva uzaci un nokrekšķējās.
- Umm...es tikai atnācu ciemos. Tā kā mums šodien brīvs,es domāju,ka mēs varbūt varēsi....- Viņš nevarēja pabeigt,jo Jungkooks viņu apturēja.
- Nē. - Viņš atcirta.
- Paga...ko? Kāpēc nē? - Tae bija nesaprašanā. - Kas tev ir? Tev slikts garstāvoklis? - Viņš jautāja.
Jungkooks atkal nobolīja acis un nobrauca ar savu roku pāri sejai.
- Jā. Vai varam pārlikt to uz citu brīvu laiku? Es tagad gribu atpūsties. - Viņš mēģināja izklausīties pārguris.
Tae samulsa un pienāca pie viņa tuvāk.
- Kookie? Tu neesi saslimis? Parasti tu esi dzīvespriecīgāks un nekad ar mani tā nerunā. Saki,kas notiek. - Viņš negribēja padoties.
Jungkooks smagi nopūtās.
- Es vienkārši slikti gulēju. Tas ir viss. Vai es varu tagad atpūsties? - Viņš jautāja.
Tae atkāpās un brīdi viņu vēroja.
- Labi...tad jau...atpūties kārtīgi...- Viņš teica.
Jungkooks priecīgi pamāja.
- Paldies,tev. Tagad čau! - Viņš pagriezās,lai atvērtu durvis.
Tae uz viņu dīvaini paskatījās un pirms viņš varēja,no viņa kārtīgāk atvadīties,Jungkooks jau iegāja iekšā un aizcirta durvis,viņa priekšā.

RAIN  |   Jeon Jungkook FF ✅Opowieści tętniące życiem. Odkryj je teraz