37. daļa ( Beigas Pt. 2)

886 61 5
                                    


Bija pagājis mēnesis,kopš tās dienas,kad mēs viens otram apsolījām,ka būsim kopā,līdz mūža galam.
Un šis laiks kopā ar viņu tiešām man ir bijis vienreizējs.
Es ceru,ka tā būs visu laiku.

Fani jau bija pieņēmuši manas attiecības ar Jungkooku,tāpēc man nebija vairs jāuztraucas par skandāliem.
Es tiku pasveicināta uz katra stūra,jo kā Jungkooka draudzene...es tagad esmu populāra,lai gan man nepatīk liela uzmanība,es cenšos tam nepievērst uzmanību.

Menedžeris jau arī ir pieradis pie manis,tāpēc es ar viņu jau esmu pazīstama.
Tagad vienkārši viss likās lieliski.

Šodien bija diena,kad Jungkooks mani pamodināja agrāk.
Bija sestdiena un es nemaz negribēju celties.
- Princess... - Viņš pieliecās pie manas sejas un skūpstīja manu ausi. - Celies augšā...- Viņš čukstēja.
Es nodrebinājos un aizgriezos uz otru pusi.
- Kookie..ļauj man gulēt. - Es viņam teicu un aiztaisīju acis.
- Bet princess...- Viņš atkal čukstēja,taču es viņā neklausījos.

Jungkooks pasmīnēja.
/Ja ne tā,tad šitādā veidā,viņa uzreiz celsies./
Viņš turpināja smīnēt,kamēr palīda zem segas un ielika savu galvu pie tava kakla.

/Viņš turpināja smīnēt,kamēr palīda zem segas un ielika savu galvu pie tava kakla

Oops! Ang larawang ito ay hindi sumusunod sa aming mga alituntunin sa nilalaman. Upang magpatuloy sa pag-publish, subukan itong alisin o mag-upload ng bago.

- Princess..- Viņš atkal teica un sāka skūpstīt tavu kaklu.
Viņš cēla manu maiciņu..arvien augstāk un augstāk...
Es uzreiz atvēru acis un noņēmu viņa roku no mana vēdera,jo tas kutēja.
- Ko tu dari? -Es jautāju.
Viņš pasmīnēja un es pagriezos pret viņu.
- Savādāk tu necelies augšā. - Viņš mierīgi atbildēja.
Es skatījos uz viņu un viņš skatījās man dziļi pretī.

- Tev jāceļas,zaķ....citādāk...- Viņš uzlika savu roku uz mana gurna. - Man būs tevi jāizvelk no gultas ar varu un to tu negribi vai ne? - Viņš nopietni sacīja un pasmīnēja.
Es uzreiz zināju,uz ko viņš ir spējīgs,tāpēc es momentā nospārdīju segas,no sevis un lecu ārā no gultas.

Viņš par mani pasmīnēja.
- Vot tā. Laba meitene. - Viņš teica un arī izkāpa no gultas.
- Tagad ātri taisies,jo es tevi gribu kaut kur aizvest. - Viņš teica,kamēr vilka savu kreklu. Es paskatījos uz viņu.
- Kur tu mani vedīsi? - Es gribēju zināt.
Viņš tikai pasmaidīja.
- Neteikšu. Tas ir noslēpums. - Viņš man atbildēja un ejot ārā,uzlika man ašu skūpstu uz vaiga.
- Un tev tas noteikti patiks. - Tie bija pēdējie vārdi,pirms viņš izgāja no istabas.
Es piesarku un pasmaidīju pie sevis.
- Okey...lai būtu noslēpums. - Es nočukstēju un sāku taisīties.

Pēc pusstundas.

- Nu cik vēl ilgi? Es vairs nevaru izturēt. - Es teicu un nopūtos.
Man likās,ka braucam jau mūžību.
Jungkooks,protams,man neko nestāstīja un turpināja smaidīt,skatoties uz ceļu.
Es nopūtos un padevos.
- Ahh... - Es pie sevis nočukstēju un Jungkooks paskatījās uz mani.
- Mazliet pacieties,princess. Mēs jau drīz esam klāt. - Viņš teica un pasmaidīja.
Es atsmaidīju arī un es turpināju skatīties ārā pa logu.

RAIN  |   Jeon Jungkook FF ✅Tahanan ng mga kuwento. Tumuklas ngayon