6. daļa

727 63 2
                                    

Nākamajā dienā es piecēlos ar lielām galvassāpēm. Tā kā bija svētdiena,es mierīgi varēju gulēt tālāk.

Plkst. 12:30

- Y/N????? Y/N???!!!!!! Celies!!!!! - Mana mamma pamodināja mani no sapņu pasaules. Es uzreiz atvēru acis un piecēlos sēdus.
- Kas ir?! Kas ir?!- Es uz brīdi biju panikā. Viņa brīdi uz mani noskatījās ar nopietnu skatienu,taču,tad pasmaidīja.
- Es uz nedēļu aizbraukšu prom,darba darīšanās. Es gribēju tev prasīt vai tu būsi mierā ar to,ka paliksi viena pati. - Viņa teica. Es skatījos uz viņu un nopūtos.
- Jā...jā...brauc tik. Man viss būs kārtībā..- Es viņai miegaini atbildēju. Mamma dīvaini paskatījās uz mani,tad apsēdās man blakus. Viņa pielieka roku pie manas pieres un izpleta acis.
- Mīļo stundiņ! Tu taču esi slima! Tev ir temperatūra! - Viņa šokētā tonī teica. Es tikai aizvēru acis.
- Lai tā būtu...Es gulēšu tālāk.- Es nogūlos atpakaļ un jau taisījos aizmigt,kad mammas balss mani nobiedēja.
- Tā! Tev obligāti jādzer zāles un jādzer siltas tēja. Es neiziešu no mājas ātrāk,ja tu neiedzersi zāles. - Viņa piecēlās un pameta istabu. Es tikai smagi nopūtos.

Kādu momentu vēlāk.

Mana mamma atkal ienāca istabā un viņai rokās bija krūze. Otrajā bija laikam tabletes. Viņa atkal apsēdās un sniedza tās man.
- Ņem un dzer. - Viņa uzstāja. Es lēni piecēlos atkal sēdus. Es paņēmu tabletes un ieliku tās mutē. Viņa iedeva man krūzi un es uzdzēru ūdeni pa virsu. Es gandrīz izspļāvu to ārā.
- Fui! Tas ir silts..- Es saviebos.
- Aukstu tu nedrīksti dzert. Tu vēl saaukstēsies un vispār nevarēsi iziet no mājas. Divas dienas tu nedrīksti iet uz skolu. Saprati mani?- Viņa nopietni teica. Es tikai negribīgi pamāju.
- Tā..- Viņa paskatījās savā rokas pulkstenī. - Akdievs..Man jāskrien. - Viņa piecēlās kājās un pēdējo reizi paskatījās uz mani.
- Tu dari tā,kā es liku un...galvenais dzer karstu tēju.. - Es atkal pamāju un viņa man uzsmaidījusi,izgāja no istabas. Es nopūtos un atkritu gultā guļus.
- Akdievs....- Es dzirdēju,ka mājas durvis aizcērtas un es sapratu,ka mamma pamet māju.
/Tā...Viņa izbojāja man miegu../
Es izkāpu lēnām no gultas un devos lejā uz viesistabu. Es iekritu dīvānā un ieslēdzu TV.

Pēc pāris minūtēm.

- Agrhhh!!! Kāpēc te nekā nav??- Es slēdzot kanālus sev teicu. Pēctam es paliku pie viena kanāla,kur bija filma par Dzelzs Vīru. Es brīdi skatījos,kad pēkšņi es izdzirdēju zvanu pie durvīm. Es paskatījos durvju virzienā un uzrāvu uzacis.
- Kas tad tur varētu būt? - Es izberzēju acis un lēnām devos pie durvīm. Man bija slinkums skatīties pa mazo actiņu,kas tur ir,tāpēc es pa taisno vēru vaļā durvis. Man uz brīdi iestājās šoks,jo tur stāvēja persona,ko es tiešām nebiju gaidījusi.

 Man uz brīdi iestājās šoks,jo tur stāvēja persona,ko es tiešām nebiju gaidījusi

Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.

-Wow...- Es izdzirdēju viņu sakām. Es tikai mirkšķināju acis un skatījos uz viņu. Man nebija vārdu,ko teikt.
- Tū..tikai skatīsies uz mani vai tomēr ielaidīsi mani iekšā? - Viņš pasmīnēja.
- Jungkook...- Es nočukstēju un jutu,ka man sarkst vaigi. Tajā brīdī,kad gribēju viņam vēl,ko teikt,man sāka migloties acis un griezās galva uz visām pusēm un es nesapratu,kas notiek.
- Y/N? Tev viss kārtībā? - Es grūti sadzirdēju Jungkooka balsi un jau sāku vērt acis pavisam ciet.

RAIN  |   Jeon Jungkook FF ✅Where stories live. Discover now