Jungkook ft. BTS (Korejiešu popmūzikas puišu grupa)
Mīlestība no pirmā acu skatiena starp dziedātāju un fani,kas izvērtās kaislīgā mīlas stāstā.
Jungkooks - 19.gadus vecs. Izskatīgs. Simpātisks. Piemīlīgs (Tā arī ir).
Labi dejo, dzied, repo un ir v...
Es sastingu. Mana sirds varēja eksplodēt jebkurā brīdī. Man pat nebija spēka izdvest nevienu skaņu. Jungkooks turpināja smīnēt,kamēr es iekšēji jau sāku nobeigties. Šis viss mani mulsināja. - Es nezinu...par ko tu runā...- Es beidzot teicu. Viņš atkal pasmīnēja un liecās man vēl tuvāk. /OH GOSH!!!! Ko lai es daru??? Es miršu tik jauna...oh God.../ Es cieši aiztaisīju acis un gaidīju,kas notiks. Nekas nenotika... Es kādu brīdi gaidīju vēl,bet tā arī nekas nenotika. Tajā vietā es izdzirdēju viņa smieklus. Es uzreiz attaisīju vaļā acis
/Omg...viņas reakcija ir tik cuuute ^_^/ Jungkooks gribēja tevi pakaitināt un tas viņam tiešām izdevās. Tu uzķēries un viņš vairs nevarēja noturēties,tāpēc viņš smējās,jo tava reakcija bija gan piemīlīga,gan smieklīga.
Es tikai apstulbusi skatījos uz viņu. Man iekšā viss vārījās un es nespēju noticēt,ka kautko gaidīju no viņa,bet...vai vajadzēja?
- Tu esi stulbs! - Es biju dusmīga uz viņu un pagrūdu viņu nost no manis. Jungkooks izbrīnīti paskatījās uz mani.
/Kā viņa... tikko mani nosauca??/ Jungkooks uz brīdi bija šokā. Viņš mirkšķināja acis un tikai blenza uz tevi. - Ko tu...tikko teici? - Viņš man prasīja. Es paglūnēju uz viņu. - To,ko dzirdēji. - Es izkāpu no dīvāna un jau taisījos iet uz savu istabu,kad viņš sagrāba manu roku. - Tā. Tā. Tā. Neviens nekad mani tā nav nosaucis. Tu tā vienkārši nevari aizbēgt no manis. - Viņš pagrieza mani pret viņu un pierāva mani pie viņa un tagad mēs bijām ļoti tuvu pie viens otra. Es tikai sāku sarkt,jo man tāds tuvums lika satraukties...ļoti... - Man...vienalga...- Es vēsā tonī teicu. /Omg...kāpēc es viņu nosaucu par stulbu? Es pati esmu stulba...akd...Tagad man tiešām būs sūdi.../
Jungkooks ieraudzīja tavās acīs satraukumu un pie sevis iekšēji pasmīnēja. /Tagad redzēsim,kurš te ir stulbs./
Viņš apķēra tevi ap vidukli un tas lika man izplest acis. - Jungkook...ko tu dari? - Es atkal prasīju to pašu jautājumu,ko sākumā jautāju,kad viņš mani izāzēja uz dīvāna. Viņš nopietni vēroja tevi un man atkal bija neērti. - Tu esi slikta meitene,Y/N...Tu to zini,vai ne? - Viņš turpināja mani vērot ar nopietnu skatienu.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
Es sāku sarkt vēl vairāk. - Nevajag...- Es nočukstēju. Viņš uzrāva uzaci. - Ko tieši? Vai tev ir bail? - Es nolaidu skatienu pēc viņa jautājuma. Es jutu,ka viņš mani atlaiž un tagad bija mana izdevība izbēgt no viņa,tāpēc es atkal sāku skriet. Es skrēju pa kāpnēm uz augšu,taču viņš bija ātrāks. Jungkooks mani noķēra,kad uzkāpu uz trešo pakāpienu. Viņš ātrumā atkal pagrieza mani pret viņu. - Oppa...lūdzu..- Man izspruka un par saviem vārdiem,es piesarku. Par brīnumu arī Jungkooks piesarka.
Jungkooks uz brīdi sastinga. Kad viņš no tevis izdzirdēja,ka tu tikko nosauci viņu par Oppa,tas lika viņam justies dīvaini. Viņam piesarka vaigi un viņš uzreiz tevi atlaida. /Omg...Es laikam viņu izjokoju par daudz. Tas lika viņai mani nosaukt par Oppa.../
