Kad es iegāju iekšā,man no šoka nokārās žoklis.
Es ieraudzīju ļoti daudz viesu gan kleitās,gan uzvalkos un visiem bija maskas.Viņi sēdēja pie galdiņiem un viss tas skats,ko ieraudzīju,bija ļoti skaists.
Šī vieta bija skaista. Es nevarēju novērst acis no šīs balles,kas bija pilns ar cilvēkiem. Es nezināju,ko es šeit daru,bet man bija vienalga. Es pagāju mazliet uz priekšu,lai pārskatītu visu zāli. Es meklēju kādu brīvu vietu,pie kāda galdiņa,bet visi jau bija aizņemti.Es biju aizņemta ar brīvas vietas meklēšanu,kad es nepamanīju,ka kāds man vicina ar roku,no galdiņa,kas bija pie loga. Es sasprindzināju acis un mēģināju saskatīt,kas tas ir. Viņš beidza man vicināt un tagad rādīja,lai eju pie viņa. Es uzrāvu uzaci.
/Kāpēc man jāiet pie kāda svešinieka?/
Es vēl aizvien domāju,pirms es padevos un gāju viņa virzienā.
Viņš nebija viens. Bija vēl citi.
Es piegāju pie viņiem un es zem viņa maskas ieraudzīju smaidu.
- Nāc,dārgā. Sēdies. - Viņš pasita blakus krēslam,ar žestu,lai apsēžos. Es nedroši paskatījos vēlreiz uz viņiem un,tad arī apsēdos viņam blakus. Es pamanīju,ka pārējie nepievērš man uzmanību,bet kaut ko sarunājas savā starpā,tas mazliet lika man nomierināties.
Es skatījos apkārt zālei,kad viņš pagriezās pret mani un turēja savā rokā šampanieša glāzi.
- Nevēlies? - Viņa balss bija zema. Es brīdi sarāvos no viņa balss,taču,tad pakratīju galvu.
- Nē...paldies...- Es stostījos.
Viņam uzreiz reakcija bija savāda.
Viņš iesmējās un padzērās šampanieti. Viņš to nolika atpakaļ uz galda un atkal pievērsās man.
- Es jau sen tevi pamanīju,kad ienāci zālē. Tevi nevarēja nepamanīt. Tu esi tik skaista...- Viņš lēni novilka un nākamā viņa izdarība mani nošokēja.
Viņš uzlika savu roku uz manas kājas ciskas un saspieda to cieši.
- Kā es tevi gribētu izjust...- Viņš nolaizīja savas lūpas un es saviebos no bailēm.
Mana reakcija bija ātra un es momentā piecēlos,lai ietu prom.
Kad biju jau zāles vidū,es sajutu stingru tvērienu,uz manas labās rokas.
Es pagriezos un tas bija viņš.
- Kur tu tā skrien,mana dārgā? Vai es devu tev atļauju,mani pamest? Cik es atceros,nē...- Viņa tonis bija nopietns,lai gan viņa sejā bija ļauns smīns. Es sāku trīcēt zem viņa tvēriena un tas lika man uztraukties vēl vairāk. Viņš pievilka mani tuvāk pie sevis un es sajutu viņa elpu uz manas ādas,kas bija ar šampanieša aromātu.
- Šonakt...es gribu tevi...- Viņš čukstēja un es zvēru,ka esmu dzirdējusi to balsi. Es ātri norāvu viņam masku un es gandrīz paģību no šoka.
YOU ARE READING
RAIN | Jeon Jungkook FF ✅
FanfictionJungkook ft. BTS (Korejiešu popmūzikas puišu grupa) Mīlestība no pirmā acu skatiena starp dziedātāju un fani,kas izvērtās kaislīgā mīlas stāstā. Jungkooks - 19.gadus vecs. Izskatīgs. Simpātisks. Piemīlīgs (Tā arī ir). Labi dejo, dzied, repo un ir v...