Jungkook ft. BTS (Korejiešu popmūzikas puišu grupa)
Mīlestība no pirmā acu skatiena starp dziedātāju un fani,kas izvērtās kaislīgā mīlas stāstā.
Jungkooks - 19.gadus vecs. Izskatīgs. Simpātisks. Piemīlīgs (Tā arī ir).
Labi dejo, dzied, repo un ir v...
Mēs abi atgriezāmies ballē un devāmies apsēsties pie galdiņa. Es jutos vēl dzīvāka,kad man blakus ir Jungkooks. Es esmu laimīga un nevēlos,lai kaut kas mainītos. Tagadne ir perfekta un ceru,ka tā arī būs nākotnē.
Mēs apsēdāmies pie galdiņa un es uzmetu acis uz pārējiem. Daži viesi dejoja,lēnās mūzikas pavadībā un es pa vienu acs malu,pamanīju,ka Jungkooks smaida. Es paskatījos uz viņu un uzrāvu uzaci. - Kas ir? - Es prasīju. Atbildes vietā,viņš piecēlās un pienāca pie manis. Viņš izstiepa roku un pieliecās,līdz ar savu galvu,pirms atkal paskatījās uz mani. - Vai šī skaistā lēdija mani pagodinās ar vienu deju? - Viņa sejā bija kautrīgs smaids,kad viņš mazliet piesarka un turpināja turēt roku.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Es pasmaidīju par viņu. /Viņš vienalga ir un paliks piemīlīgs..hehe/ Es devu viņam lielu smaidu un pamāju viņa uzaicinājumam. - Pagodināšu gan. - Es saņēmu viņa rokas un es piecēlos no krēsla. Mēs lēni devāmies uz zāles vidu... Kad grasījos pagriezties pret viņu,Jungkooks mani apgrieza apkārt un aši pievilka mani klāt pie viņa. Es izpletu acis no izbrīna,jo to nu gan es no viņa negaidīju. Viņa sejā parādijās liels smīns,kad viņa viena roka tagad bija uz manas muguras un otra,sadota ar manējo. Es noreaģēju ātri un sāku kustēties ar viņu,vienmērīgā ritmā,līdz ar nomierinošo dziesmu. Es noliecu galvu pie viņa kakla un aizvēru acis no laimes. Kaut es gribētu,lai šis mirklis neapstājas..
Es jutu,ka viņš pieliecas pie manas auss un viņa karstā elpa,sadedzināja manu ādu. Tā bija ļoti patīkama sajūta. - Princess...- Viņš pieliecās vēl tuvāk,līdz viņa lūpas,tagad bija uz manas auss. - Saki man....Vai tu mani mīli,kā personu vai tikai tāpēc,ka esmu populārs? - Viņš ļoti gribēja zināt. Man viņa jautājums nošokēja. /Kas tas par stulbu jautājumu?/ /Vai viņš tagad joko?/
Es pacēlu galvu augšup,līdz es saskatīju viņa skatienu. - Kāpēc tu jautā? - Es nevarēju saprast viņa loģiku. Viņš paraustīja plecus un palika nopietns. - Tāpat vien....Vienkārši atbildi man. - Viņš teica. Es nopūtos. - Muļķīt,ja es tevi mīlētu tikai popularitātes dēļ,es sen jau visai pasaulei to būtu pateikusi. Tu zini,ka man nepatīk liela sabiedrība un kā jau sākumā teicu...jūs esat mana mīļākā grupa un es neesmu vainīga,ka saskrējos ar tevi un tu mani uzmeklēji. Es negribēju,lai tas tā izvēršas,bet tagad...es esmu laimīga un nenožēloju,ka tevi iepazinu tuvāk. Tu esi tāds,kāds esi un es gribu mīlēt Jeon Jungkooku,nevis populāro Jungkooku,lai gan...hmm...varbūt mazliet,bet tu jau saprati. - Es mazliet iesmējos.
Es beidzu smieties,kad viņa skatiens palika tumšāks. - Es varu būt priekš tevis... Jeon Jungkook,bet ļauj man tev parādīt vēlvienu pārsteigumu,kas ir no populārā Jungkooka...- Viņš pasmīnēja un pirms es varēju pajautāt,ko viņš ar to domā,viņš atlaida mani un ātri devās uz skatuvi. Es paliku stāvam uz vietas,sastingusi. Es pamanīju,ka viņš dīdžejam kaut ko saka,kad gaismas pēkšņi izslēdzās un iespīdēja spoža gaisma manās acīs. Es paskatījos apkārt un atklāju,ka apsgaismojums tagad ir tikai uz mani. /Ak nē...es negribu pievērst lielu uzmanību.../
