RAIN | Jeon Jungkook FF ✅

27. daļa

Es pamodos diezgan agri no rīta. Kad uzmetu acis uz pulksteni,bija tikai plkst. 06:35. Es nevarēju vairs aizmigt,tāpēc es izkāpu no gultas un pa taisno devos uz virtuvi,uztaisīt sev rīta kafiju.
Kad kafija bija gatava,es apsēdos pie galda un paņēmu rokās rīta avīzi.
Manas acis noķēra kaut ko ļoti svarīgu.

"Šodien, 13.septembrī Jeon. ģimene rīko saviesīgu masku balli par godu viņa dzimšanas dienai,kurš notiks viņa viesu namā."
Tiek aicināti viesi,kuri jau ir viesu sarakstā un,kuri mīl masku parādes. Šis ir ļoti grandiozs pasākums. Tādēļ nāciet ar labu garstāvokli un mundru prātu.
Esiet laipni gaidīti,jo tas notiks plkst. 18:00.
Lūdzam,nenokavēt!

Es mirkšķināju acis no apjukuma. Es zināju,ka Jungkooks ir Jeon Jungkooks,bet es nezināju vai tas tiešām ir viņa tēvs. Tas lika man ļoti samulst.
Lai nu kā,es mēģināju par to aizmirst.
Es padzēros kafiju un gandrīz izspļāvu to ārā.
- Fui,cik pretīga! - Es nolaizīju savu mēli,jo tā vēl aizvien garšoja pretīgi pēc kafijas.
- Hmm...dīvaini...man nekad nav tā bijis,ka man negaršo sava kafija. - Es domāju.
Ja salīdzina ar Jungkooka kafiju,ko viņš man uztaisīja,tā ir daudz daudz garšīgāka.
Man vairs to negribējās dzert,tāpēc es gāju uz vannasistabu nomazgāties.

Dušā.

Es mazgājos tik ilgi,kamēr man bija atlicis maz laika priekš sataisīšanās uz skolu.
Kad jau grasījos kāpt ārā no duškabīnes,es izdzirdēju zvanu pie durvīm.
Es uz brīdi apjuku.
Kam šajā agrā rīta stundā,vajadzētu zvanīt pie durvīm?
Mamma tā nevarēja būt,jo viņa atkal bija aizbraukusi uz dažām dienām,savās darba darīšanās.
Oh...varbūt Jungkooks?

Es ātri izkāpu ārā,aptinu dvieli ap sevi un skrēju lejā atvērt durvis. Tajā brīdī es nožēloju savu izdarību.
Manā acu priekšā stāvēja Hobi....

- J-Hope? - Es skatījos uz viņu ar jautājošu skatienu. Tas fakts,ka viņš bija atnācis pie manis,mazliet mani biedēja,taču vēlviens fakts ir tāds,ka es stāvu gandrīz pusplika viņa priekšā. Tas bija tik apkaunojoši...omg...

Pagāja moments,līdz viņš atjēdzās,no šoka brīža. Viņš iekrekšķējās un deva man kādu aploksni.
- Umm...piedod,ka es iztraucēju...vienkārši man bija tev jānodod šis...- Es paņēmu vēstuli rokās un apskatīju to.
Tur nebija ne adresāta,nekas pilnīgi tur nebija.
Es atkal paskatījos uz Hobi un parādīju viņam vēstuli.
- No kā tas ir? - Viņš uzreiz pakratīja galvu.
- Sorry...nevaru teikt..Man tagad jāiet. Byee~ - Tad arī viņš nozuda,pirms es paspēju viņam vēl ko pateikt.
Es uzmetu vēlreiz acis uz aploksni un nopūtos.
- Aishh...diez no...- Es paskatījos pulkstenī un gandrīz iekliedzos.
Bija jau plkst. 08:05.
Es žigli uzskrēju uz savu istabu,paķēru pirmās drēbes,ko ieraudzīju un uzmetu tās virsū.
Man pat bija vienalga par meikapu. Es vienkārši paņēmu savu somu un devos lejā.
- Akd....es nokavēšu....-Es sāku satraukties,pirms es izgāju no mājas un aizslēdzu durvis.
- Fuck...- Es nolamājos,jo aizmirsu savu telefonu savā istabā.
Es atkal atslēdzu durvis un skrēju pakaļ savam telefonam. Kad to dabuju,es zibens ātrumā,skrēju atkal no mājas ārā un pa taisno uz autobusa pieturu.
Un kad tur nokļuvu,es sāku arvien vairāk nervozēt.
- Ahh...es nokavēšu un skolotāja atkal bļaus uz mani...shitt....- Es murmināju pie sevis,kamēr neviens mani nedzirdēja.