Dēmons

Part 2

Lidojums ilgst piecas stundas, drīz būs jākāpj ārā un jāsāk jauna dzīve. Skolā es centīšos radīt labas meitenes iespaidu un atstāt pagātnes mani atmiņās. 

Izkāpu no lidmašīnas un paveroties apkart pamanīju vīrieti kuram rokā bija lapa ar manu vārdu un uzvārdu. Devos pie viņa

- Sveiki, Esmu Emma...-

- Jaunkundz, esmu pārliecināta ,ka nevēlaties šāda rādīties sava tēva acīs?-

Es vēlos sākt jaunu dzīvi ,varbūt tiešām būtu laiks jaunu drēbju iegādei.

- Jā, laikam jums ir taisnība. Vai tuvumā ir kāds veikals kurā mēs varētu iebraukt pa ceļam pie mana tēva?-

- Visu ko vien vēlaties, jaunkundz, kāpiet iekšā.- 

Iekāpu melnajā mašīnā. Pēc kāda laika mēs nonācām pie lielveikala.

- Jaunkundz, pēc divām stundām esiet šeit,lai es jūs laikā varu nogādāt pie jūsu tēva.- 

Es neatbildot pagriezos un gāju uz veikalu. Iegāju pirmajā veikalā kuru ieraudzīju, jo pat nezināju ar ko lai sāk. Pie manis pienāca pārdevēja un piedavājās palīdzēt. Parasti es noraidu, bet šoreiz nezinot ko īsti meklēju pieņēmu piedāvājumu. Pārdevēja man piedāvāja vairākus variantus lai gan man ne viens tā īsti nepatika. Beigās izlēmu par labu šiem apģērbiem.

Bet pie tēva tomēr nolēmu vilkt šo:

Gāju uz izejas pusi, bet tad ieraudzīju apakšveļas veikalu un nolēmu nopirkt to kas man patīk un daudz vairāk atbilst man. Nopirku vairākus jaunus apakšveļas komplektus. Un tad jau man bija laiks doties atpakaļ uz mašīnu ,lai es jau pirmajā dienā šeit nesagādātu problēmas. 

Šoferis mani izlaida pie mājas iebraucamā ceļa un pats aizbrauc nolikt mašīnu. Šo uzskatīju par ideālu iepspēju vēl pēdējo reizi pirms jaunās ģimenes satikšanas uzsmēķēt. Lēnām sāku iet uz mājas pusi. Drošu gabaliņu pirms tam nospiedu cigareti ,lai mani nepieķertu. Ieejot pa durvīm ieraudziju savu 12 gadus neredzēto māsu un viņai visapkārt bija daudz cilvēku, tai skaitā arī daudzi seksīgi čaļi. Pasmīnēju un pateicu

- Čau mīļo māsiņ,ilgojies pēc manis?-

Viņa pieleca kājās un pienāca pie manis.-

-Sīkā žurka, ko tu te dari?-Nobolīju acis un teicu

-Man arī prieks tevi redzēt.-

-Ko tu te vipār dari, tu man te vienas vienīgas problēmas sagādāsi. Un kas tā vispār par smaku? tu smēķē?- Es pasmīnēju, izvilku no somas mentolu un zīmīgi iemetu sev mutē.

-Nesaprotu par ko tu runā.-

Manai māsai Lindai vienmēr ir paticis jaukties citu cilvēku darīšanās. Un tagad viņa ir kļuvusi daudz uzstājīgākā, laikam tēvs viņu ir par daudz izlaidis. Pavēros apkārt un sapratu, ka visas sarunas ir pieklusušas un visi ir pievērsušies mums. Izdomāju izmantot izdevību un diez gan skaļi pateicu

- Māsiņ, negribam taču strīdēties. Ko gan tēvs par tevi padomātu? Un ja nu viņš sadusmotos?Kurš tad tev dotu naudu? Labāk uzmanies ,mīļā.- pasmīnēju redzot Lindas sarkano seju. Tieši tad ienāca mans tēvs ,kas lika manam smīnam palikt vēl lielākam, kuru ātri nomainīju pret jauku un gaišu smaidiņu.

- Emma, ....sveika prieks tevi redzēt, bet tagad man ir jādodas vēlāk parunāsim. Jūties kā mājās. Tava istaba ir augšā pa trepēm pirmās durvis pa kreisi.- Tēvs izgāja pa durvīm un es pagriezos atpakaļ pret savu māsu

- Par mata tiesu māsiņ, esi uzmanīga varbūt nākamreiz tā nepaveiksies- Māsa aizkaitināta paskatījās uz mani,  bet viņai nebija ko teikt. Pieliecos viņai pie auss un iečukstēju.

- Tiksimies no rīta ,māsiņ, izgulies- ejot viņai garām ar smīnu uz sejas it kā netīšām viegli iedunkāju viņu ar plecu liekot viņai sadusmoties vēl vairāk. Rīt būs jautra diena.

Atvēru durvis un iegāju lielā, gaišā istabā. Mana vecā istaba bija daudz mazāka un drūmāka, bet tā vismaz bija piemērota man. Bet šī istaba... tā nelika justies kā mājās. Sajūta bija tāda itkā ieejot svešas labās meitenītes istabā. Nomazgājos un lēnām sāku gatavoties gulēt iešanai. Rīt man kopā ar Lindu jādodas uz skolu. Ar šādu domu arī aizmigu sākot jauno dzīvi.