Dēmons

Part 12

Čārlijs^

- Par ko man tas gods, dzirdēt tavu balsi tik vēlā nakts stundā?- Čārlijs sarkastiskā tonī vaicāja, liekot man pasmaidīt.

- Es jau atkal paspēju nokaitināt savu dārgo tēvu...- teicu ar nopūtu.

- Kāpēc es par to nebrīnos?- Čārlijs izsmejoši prasīja, bet tad ātri piebilda

- Kur tu esi?- es pasmaidīju zinot, ka vienmēr varu paļauties uz Čārliju

- Pie veikala netālu no manas mājas- bez vilcināšanās atbildēju. Neatbildot Čārlijs nobeidza sarunu.

Pēc dažām minūtēm man vienai sēžot uz ietves pie manis piebrauca sarkana mašīna. Čārlijs atvēra priekš manis durvis. Ar visu čemodānu ielecu mašīnā un jau atvēru muti lai uzdotu jautājumu, kad viņš mani pārtrauca

- Tu paliksi viesu guļamistabā es jau visu esmu sagatavojis, neuztraucies. Tu vienmēr esi gaidīta pie mani- Čārlijs teica uzsmaidot man vismīļāko smaidu kādu jebkad esmu redzējusi.

- Paldies, Čārlij, es to ļoti novērtēju-

- Vari zvanīt jebkurā diennakts stundā. Es pacelšu.- es biju tik ļoti pateicīga dzirdot šos vārdus.
Piebraukuši pie viņa mājas, Čārlijs palīdzēja man izkraut manas mantas.

-Tu droši vari iekārtoties. Jūties kā mājās. -

Es uzgāju augšā, un ieejot viesu guļamistabā man atmiņā atausa visi šeit piedzīvotie notikumi. Papurinot galvu aizgaiņāju domas sāku izkravāt mantas.

Aizgāju gulēt kad kāds mani pusnaktī pamodināja

-Emma, Emma gribi padarīt šo nakti neaizmirstamu? - 

- Čārlij, pat nedomā par to- es teicu liekot viņam iesmieties pie sevis

- Es to nedomāju tā, negribi aiziet uz jūru. Pusnakts peldes ir vislabākās ,tici man- 

-Jā,labprāt,tas izklausās jautri.- Es teicu izlecot no  gultas. 

Čārlijs skrēja uz jūru mājot, lai es viņam sekoju. Smiedamies skrēju viņam līdzi. Pēc kārtīgas peldes, izšļakstīšanās un smiekliem mēs apsēdāmies smiltīs. Čārlijs paskatījās uz mani un vaicāja

- Kas tad notika starp tevi un tavu tēti?- es nopūtos un novērsusies no Čārlija ,skatījos jūrā. 

- Sāksim ar to ,ka viņš pieķēra mani un Aleksandru divdomīgā situācijā- pēc manis teiktā Čārlijs sācis smīnēt ievaicājās.

- Kas tad tur īsti notiek starp tevi un mazo, mīļo Aleksandru.- 

- Spriežot pēc tā ko es esmu dzirdējusi nemaz tik mazs viņš nemaz nav- 

- Redzot kādu ietekmi tu uz viņu atstāj domāju ,ka tu drīz uzzināsi tieši cik liels vai mazs viņš ir- Čārlijs teica pilnā nopietnībā.

- Tu runā tā it kā tu visu zinātu-

- Viņš ir mans labākais draugs kopš dzimšanas un zini es tev droši var teikt, ka pa 19 gadiem daudz ,ko var uzzināt- 

- A kad tad jūs iepazināties ar Zaku un Hariju?- es nesaprašanā jautāju. Man likās ,ka viņi visi ir pazīstami kopš bērnības

- Nē mēs viņus satikām septītajā klasē. Aleksandrs ar savu brāli vienmēr ir bijuši man ļoti tuvi draugi- 

- Sebastians?- es vaicāju atceroties savu sola biedru.

- Jā? Kā tad tu viņu pazīsti?- viņš jautāja pēkšņi kļūstot ieintriģētāks.

- Viņš ir mans sola biedrs vēsturē. Seksīgs čalis- 

- Ja Aleksandrs šito uzzinās viņš nebūs laimīgs- Čārlijs teica

- Ko viņš nezin tas viņam nekaitē- es smīnēju

- Arī šāda attieksme nepatīk Aleksandram- 

- Kas viņam vispār patīk?- es vaicāju nobolot acis

- Sekss- Čārlijs vienkārši atteicu

- Jā esmu pamanījusi- nopūtos

- Kā tad īsti beidzās tavs strīds ar tēvu- 

- Vienkārši sakot es pateicu savai pamātei ,ka viņa ir lēta mauka- 

- Kura ir lēta mauka?- ieskanējās jauna balss, liekot mums pagriezties un redzēt pašu Aleksandru. Nesaprotot, ko viņš šeit dara paskatījos apkārt un sapratu ,ka es ar Čārliju esmu norunājusi līdz pašam rītam. 

- Mana pamāte Alise, jums vajadzētu iepazīties.Jums ir daudz, kas kopīgs- teicu ar smīnu

-Ko jūs šeit abi vispār darāt?- viņš vaicāja pirms mēs pārāk iedziļināmies tematā.

- Viņa šeit tagad dzīvo. Ja kādreiz viņu meklē tad tagad zini kur.- Čārlijs teica pieceļoties .

- Manas lētās maukas, mums jātaisās uz skolu- Čārlijs sacīja liekot man un Aleksandram nobolīt acis par viņa jaunajām iesaukām mums.