Dēmons

Part 18

Braucot uz veikalu pēc Čārlija apelsīniem Aleksandrs saņēma dīvainu telefona zvanu. Es no tā neko daudz nedzirdēju ,bet šis bija tas ko es spēju saklausīt.

- Aleksandr, man ir nauda - vīrietis ar ļoti zemu balsi norūca

- Cik?- 

-  250 gramus, mēs gribu kārtīgi uzdzīvot -

- Tā būs liela summa, tiešām varēsi atļauties?-

- Nosauc cenu-

-20 000 eiro-

-Jā kaut kā sastiķēsim-

-Labi, tiekamies ierastajā vietā-

Aleksandrs nolika telefonu, pameta man ašu skatienu un saprotot, ka es visticamāk esmu dzirdēju sarunu izlēma klusējot braukt tālāk. 

-Tu gan daudz prasi, es parasti dabūju lētāk.-

- Varbūt tev nebija simtprocentīgi tīra  manta.-

-Tici,man bija. Tā bija labākā manā apkaimē. Viņš zin ko dara...precīzāk zināja-

-Tavs dīleris pārdozēja- viņš iesmējās.

-Nē, es jau teicu,ka viņš zināja ko dara. Nomira avio katastrofā.-

-Kāpēc tad viņš pārdeva lētāk?-

-Viņš pārdeva lētāk man. Mēs bijām labi draugi plus es māku nopelnīt sev bonusiņus.-

-Kādi tad bija tie tavi ''bonusiņi''?-

-Teiksim tā, es esmu gulējusi ar pietiekami daudziem vīriešiem lai, no viņiem dabūtu  pietiekami daudz priekšrocību.-

- Cik ir tavs pietiekami?-

-Tev liekas,ka es visus pierakstu blociņā? Pēc pirmajiem desmit spēju atcerēties tikai labākos.-

-Un kad bija tavi pirmie desmit?-

-Sāku, kad man bija četrpadsmit un tuvākajā laikā pat nedomāju par beigšanu.-

 -Dūda...esam klāt- varēja saprast,ka viņš vēlējās vēl kaut ko piebilst,bet tad pamanīja vīrieti, kas stāvēja šķērsielā. Bija labi saprotams ,ka šis vīrietis ir atnācis pēc narkotikām. Viņš izskatījās ļoti līdzīgs Aleksandram, viņam bija daudz tetovējumu, ne tik daudz cik Aleksandram, bet man tas tik un tā likās daudz. Izskatījās, ka arī šis vīrietis nekad dzīvē nav smaidījis un viss ko viņš pazīst ir tikai smīns. Aleksandrs izkāpa no mašīnas, apgāja tai apkārt un atvēra man durvis.

- Ej iekšā un dabū ko tev vajag.- varēja saprast,ka viņš jau ir noskaņojies darba darīšanām, tāpēc izlēmu,ka labāk man viņu paklausīt. Es atsprādzējos, izkāpu no mašīna un aizgāju uz veikalu nesakot Aleksandram ne vārda. Es iegāju veikalā paņēmu pāris apelsīnus Čārlijam un apelsīnu liķieri sev cerībā, ka varēšu kaut ko sarunāt arī ar šīs pilsētiņas pārdevēju. Piegāju pie kases kur stāvēja pusmūža vīrietis. Pavilku kleitu uz leju lai atsegtu krūtis un dodot naudu paliecos uz priekšu, lai viņš tās varētu kārtīgi apskatīt. Pārdevējs pat nepainteresējās par manu vecumu,jo bija aizņemts skatoties uz manām krūtīm. Es izgāju no veikala ar apmierinātu smaidu uz sejas. Es zināju,ka man to nevajadzētu darīt ,tomēr mani māca pārlieku liela ziņkāre, tāpēc ielūkojos šķērsielā, kur atradās Aleksandrs ar savu notetovēto klientu. Šodien es pieņemu tikai sliktus lēmumus, tāpēc izlēmu noklausīties arī viņu sarunu. Laikam veikalā pavadīju mazāk laika nekā biju plānojusi, jo viņi vēl nebija tikuši līdz sarunai par pašām narkotikām.

- Tas ir tavs zaķis?- ierunājās notetovētais narkomāns.

-Nē- Aleksandrs atteica.

-Varbūt dosi man iespēju padraiskoties ar viņu?-

- Viņa vēl nav mana meitene, tāpēc es neļaušu nevienam viņu savākt.-Aleksandrs nopietni un mazliet pat agresīvi atcirta. 

-Labi,labi čomiņu. Pievērsīsimies tam ,kāpēc abi esam šeit.-

-Pirmkārt,es tev neesmu nekāds čomiņš un otrkārt no tevis 20 000-

-Labi,labi. Es nedomāju, ka saņemšu no tevis paša. Domāju, ka sūtīsi kādu no saviem puišiem.-

- Summas,kas lielākas par 15 000 es saņemu pats.- Kad vīrietis iedeva Aleksandram naudu es nospriedu,ka man vajadzētu doties atpakaļ uz veikalu, lai netiktu pieķerta. Kad Aleksandrs iekāpa mašīnā es vēl kādu brīdi nogaidīju un tikai tad devos ārā no veikala. 

-Kāpēc tik ilgi?-

-Pagāja laiks kamēr izvēlējos ko patiesi vēlos.-

-Tev taču vajadzēja tikai Čārlijam apelsīnus- Es viņam piemiedzu ar aci un izvilku no maisa liķieri.

-Čārlijs nav vienīgais kuram garšo apelsīni.-

-Tu taču nemaz nevari nopirkt.- Viņš neizpratnē noteica. 

- Šeit bonusiņus es varu dabūt pat nepārguļot, ja vien ir lielāks izgriezums un pusmūža pārdevējs, kurš visticamāk sen nav dabūjis.-

-Tava dzīve laikam ir pārpilna ar bonusiņiem. Turpmāk tev tie vairs nebūs jāizmanto.- Viņš pasmīnēja un pasniedza manu viltoto ID karti kura acīmredzami bija palikusi pie viņa kubā. 

-Labāk braucam pirms Čārlijs nav sācis domāt ko tu esi ar mani izdarījis.-