Dēmons

Part 22

Ejot uz Čārlija māju,sapratu ka visa enerģija ir iztērēta vakardienas izpriecēs.  No skriešanas pārgāju uz lēnu soļošanu, nevarēju vien sagaidīt, kad beidzot būšu galā. Pēc kāda laika, kas likās kā mūžība, nonācu pie Čārlija mājas un biju neizsakāmi laimīga. Iegājusi mājā es pamanīju Čārliju, kurš sēdēja pie galda un skatījās sienā. Pamanot mani viņš pielēca kājās, pieskrēja pie manis un cieši piekļāva sev.

-Kur tu visu nakti biji? Tevis dēļ es visu nakti negulēju! Tu vispār zini cik vēlā vakarā ir bīstami atrasties tumsā? Man jau domājot bail paliek!- pie sevis pasmaidot apliku savas rokas ap viņa vidukli, saprotot cik ļoti man paveicies ar tādu draugu kā Čārlijs. 

- Es biju pie Aleksandra - es teicu mierīgi, lai nerastos nekādas aizdomas.

- Vai es to vēlos zināt?...- viņš teica nopūšoties un apsēžoties uz dīvāna. 

- Visticamāk nē, bet es tev tāpat pastāstīšu- es laimīgi iesaucos apsēžoties viņam pretī.

- Nu labi tad izkrati savu sirsniņu, mīļā, es klausos.- 

Un tad es sāku stāstīt, kad tiku līdz vietai kur es ar Aleksandru sākam izģērbties viņš mani pārtrauca.

- Pagaidi, mīļā, es nevēlos zināt cik manam labākajam draugam ir liels loceklis, tāpēc lūdzu izlaid detaļas.-

- Labi, izlaidīšu detaļas, bet tavai zināšanai viņam ir liels.-  Čārlijs novēlās no dīvāna un aizspieda ausis.

- Es to nevēlējos dzirdēt.- viņa komentārs man lika iesmieties. Un tā mēs turpinājām runāt vairākas stundas, smejoties un apspriežot manus nakts priekus.Līdz brīdim, kad man bija jātaisās uz tēva māju. Iegājusi istabā es devos tālāk  uz vanasistabu. Pēc tam es saģērbos, paņēmu Ralfam domāto medalionu, kas bija skaisti iesaiņots, un devos uz ģimeniskajām vakariņām pie savas tā sauktās ''ģimenes''. Kad biju tikusi pie tēva mājas, nopūtos un devos iekšā. Tur mani sagaidīja Linda ar lielu samākslotu smaidu. Tēvs pienāca pie manis un cieši apskāva.

- Man prieks, ka tu ieradies, sēdies pie galda. Tūlīt viss būs gatavs. -Kad Alise ieradās ēdamistabā viņa man uzmeta nosodošu skatienu. Es to noignorēju un iejautājos.

-Kur ir Ralfs?-

-Savā istabā, vēl gatavojas. Viņš tūlīt nāks.- Tēvs teica. Es neko nesakot piecēlos no galda un aizgāju augšā uz Ralfa istabu. Viņš stāvēja ar muguru pret mani, es pieskrēju viņam klāt un no muguras cieši apskāvu.

-Man tevis pietrūka, mazais-es viņam ausī iečukstēju. Ralfa seja atplauka smaidā un pagriezies viņš apķēra rokas man ap kaklu un cieši samīļoja. 

- Es tik ļoti priecājos tevi redzēt.- viņš nočukstēja man ausī. 

- Kāpēc, tu neatnāci uz manu dzimšanas dienu es tevi ļoti gaidīju?- viņš nedaudz bēdīgāk kā iepriekš noteica. 

- Piedod, mazais, es tā negribēju, bet man ir dāvana- viņš satraukti pasmaidīja un gaidošām acīm uzlūkoja mani.

Es atāķēju viņa rokas no sava kakla , pagriezos un no jakas kabatas izvilku mazu melnu kastīti aptītu ar zelta lentīti. Pasniedzu to viņam un redzēju, kā viņa acis iemirdzas. 

- Tas nav nekas liels, bet es vēlējos uzdāvināt tev kaut ko, kas vienmēr varēs būt tev tuvu pie sirds.- teicu, un pati sāku justies nedaudz emocionāla skatoties uz viņa cerību pilno sejiņu. 

Viņš tik maigi un uzmanīgi vēra vaļā dāvanu, ka manā sejā arī parādījās plašs smaids. Ieraudzījis medaljonu viņš to atvēra vaļā un ieraudzīja savu ģimenes bildi, kurai blakus bija arī viņa. Viņš neizpratnē lūkojās uz kulonu un tad man prasīja.

- Kāpēc, Tu šeit neesi? - šoreiz es biju neizpratnē

- Es tur esmu.- teicu un izņēmu mazo ģimenes foto aiz, kur gulēja fotogrāfija, kurā biju redzama tikai es. Mazais puisēns izņēma manu fotogrāfiju un aiz tās aizlika savas ģimenes un aizvēris kulonu pielika to sev pie sirds. 

- Pēdējā laikā tu esi vienīgais cilvēks, kurš pret mani izturās kā pret ģimeni.- man sirdī kaut kas salūza, bet neliekoties par to ne zinis ievilku Ralfu savās skavās un apskāvu viņu cik cieši vien varu.

Piedodiet, ka tik ilgi biju pazudusi! Diemžēl arī nākotnē nevaru solīt, ka man katru nedēļu būs laiks rakstīt. 

Šobrīd laika rakstīšanai nav tik daudz, cik tā būs vasarā, bet paldies tiem, kas lasa šo stāstu, un ceru, ka Jums patiks šī daļa un vēl citas, kuras vēl tikai nāks. 

                                                                                                                                                                    twosouls

                                                                                                                                                                              xoxo