Dēmons

Part 15

Durvīs stāvēja Santa, dusmīga kā pūķis

Mēs atrāvāmies viens no otra.

- Nomierinies, es tev tūlīt visu paskaidrošu.- Harijs noteica. Viņš bija satraukts kā mazs čivava. Santa pat neklausījās tajā ko Harijs saka. Viņa uzklupa man pirmajai

- Bļeģ tu mazā netīrā mauka, tev ir kaut kāds ieradums gulēt ar draudzeņu puišiem?- viņa lamāja mani

- Mēs tikai apskāvāmies- es mierīgi atteicu.

- Tikai apskāvāties ja? Un ko jūs tālāk būtu darījuši ja es nebūtu jūs iztraucējusi?-

- Neko, tu vienkārši visu pārprati, kā jau vienmēr.- es turpināju

- Kā to saprast?-

- Nu tu jau esi tāda drāmas karaliene-

- Labi ,kādā sakarā šī padauza ir tavā mājā- Biju nedaudz aizkaitināta, taču neko neteicu un ļāvu Harijam visu paskaidrot. 

- Pirmkārt, izvēlies pareizos izteicienus un, otrkārt es pēc skolas Emmai piedāvāju atbraukt pie manis, jo mums vajadzēja aprunāties.-

- Par ko? Par to cik laba viņa ir gultā?- 

-Nu beidz, tas jau ir par daudz- Harijs aizkaitināti nepaceļot balsi teica.

- Es tevi nevēlos redzēt ne šeit ne jebkur citur un it īpaši ne blakus manam čalim- 

- Nepārspīlē, mīļumiņ- sarkastiski noteicu

- MĪĻUMIŅ, MĪĻUMIŅ? Es tev neesmu nekāds mīļumiņš...tu sīkā, nekam nederīgā, lētā mauka-  Santa turpināja bļaut 

- Harij, neuztver šo personīgi, bet Santa ej izdrāzt savu čali un liec man mierā- es teicu izliekoties, ka Santas vārdi mani neaizskar, bet patiesībā aizskāra gan. Es mierīgi piecēlos un devos uz durvju pusi.

-Es jūtu, ka šeit vairs neesmu vajadzīga.-

-Tu nekad neesi bijusi vajadzīga, tu nebiji vajadzīga iepriekš un neesi vajadzīga tagad un nekad nebūsi vajadzīga, tāpēc vari vākties prom.- Santa dusmīgi noskaldīja.

-Nekad nesaki nekad- es nosmīnēju un izgāju no Harija mājas. Es beidzot jutos brīva, tomēr Santas teiktais mani nomāca

Nezinu kā ,bet pēkšņi attapos pie kāda nezināma kluba durvīm. Klubs izskatījās liels un diezgan biedējošs. Tieši tas ,kas nepieciešams. Parakājoties pa somu izņēmu maku un no tā izvilku savu viltoto ID karti. Piegāju pie kluba apsardzes un pasniedzu karti viņiem.

- Nav viltota?- viens no viņiem ievaicājās.

- Un pat ja būtu...mēs vienmēr ielaižam iekšā glītus ģīmīšus-  otrs apsargs teica. Tikusi iekšā klubā beidzot varēju brīvi uzelpot, beidzot biju atgriezusies savā ierastajā vidē. Piegāju pie bāra letes un pasūtīju pudeli vodku. Šovakar tas ir tieši tas kas man ir vajadzīgs.

- Kādas gan var būt problēmas tik skaistai meitenei kā tev, ka jāpērk pat vesela pudele- 

- Nezini kurš te ir smuks un brīvs čalis?- es vaicāju ignorējot viņa piebildi

- Nu es esmu brīvs ,bet ja nopietni tad tur tas bariņš, tur visi ir brīvi. Tikai neuzskrien pašam kluba īpašniekam-

- Kāpēc tad ne?- vaicāju ieraujot malku no tikko atvērtās šņabja pudeles.

- Viņš tevi izdrāzīs tik stipri, ka no rīta nezināsi ne savu vārdu ne vecumu. -

-Ideāli. Centīšos viņu atrast.- Gāju bārmeņa norādītajā virzienā, ierāvu kārtīgu šļuku no pudeles, piegāju pie pirmā smukā čaļa ko redzēju, parāvu viņu aiz krekla un noskūpstīju. Viņš uzreiz atbildēja manam skūpstam, aplika rokas ap mani un pievilka sev tuvāk. Tā mēs turpinājām savu nenozīmīgi mežonīgo skūpstīšanos. Man likās ka ir pagājušas stundas, bet patiesībā bija pagājušas pāris minūtes. Viņš bija labs skūpstītājs, bet Aleksandrs tomēr ir labāks...pag, par ko es vispār domāju? Mūsu skūpstīšanās tika pēkšņi pārtraukta, kad kāds no aizmugures stipri mani atrāva nost no tikko noskūpstītā čaļa. Mani apdullināja gan tumsa, gan tikko izdzertais alkohola daudzums. Kāds no tā bara iesaucās

- Vecīt, tev nepaveicās. Tu tikko noskūpstīji šī kluba īpašnieka meiteni. - 

-Kas te vispār notiek? Man nav čaļa kur nu vēl šī milzīgā kluba īpašnieks, bet es jau labprāt. Dzirdēju, ka viņš labi drāžas.- es ar smīnu uz lūpām teicu. Es jutu, ka galva sāk pamatīgi reibt un no šīs visa sajukuma es biju apdullusi vairāk nekā no grādīgā dzēriena. Es zaudēju līdzsvaru un gāzos atpakaļ, ja aiz manis nebūtu čalis, kurš mani norāva no puiša kuru tikko skūpstīju es noteikti būtu nokritusi.  Paceltā galva tā uz brīdi kļuva skaidra no tik pazīstamās sejas, bet reibums atgriezās tikpat ātri un jau stiprāks, jo galvā jau bija pavisam liela jezga.