Dēmons

Part 1

Pamodos ar nelielām galvassāpēm. Man blakus ir puisis ar ideālu augumu. No sākuma nezināju kur atrodos,bet pēc tam sapratu, ka esmu šeit bijusi.  Šī bija manas draudzenes puiša Maika istaba. Man ātri jātiek no šejienes prom pirms viņa nav ieradusies.

 Paķēru savu pelēko džemperi un šortus, pēc iespējas klusāk cenotos saģērbties un tikt ārā pa istabas durvīm, sniedzoties pēc krūštura aizķēros aiz vada un nogāzu no naktsgaldiņa lampu.  Ātri paskatījos uz Maika puse redzot to, ka troksnis viņu ir pamodinājis. Skrienot lejā apkārt es redzēju daudzus cilvēkus no vakardienas ballītes, tai skaitā arī manu draudzeni. Daži kas jau bija pamodušies vēl joprojām ballējās citi pēc iespējas ātrāk centās tikt prom, tie kas vēl gulēja vispār nebija pamodināmi. Tie kas jau ballītes gaitā atplīsa joprojām atrādās tur pat. Es paķēru cigarešu paciņu kura mētājās uz galda un centos tikt cauri visiem cilvēkiem kas virzījās uz durvju pusi. Cerībā ,ka nesaskriešos ar savu labāko draudzeni Kati, jo pat runājot ar viņu jutīšos kā nodevēja. Vakarnakti es tomēr tik ļoti nenožēloju, tā bija lieliska. Tagad saprotu kādēļ viņa vēlas viņu paturēt tikai sev.

Mājā ieskrēju aizelsusies. Mātes nav mājā, viņa ir devusies uz kādu darba tikšanos. Mana māte uztur gan mani, gan manu patēvu. Viņa strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, tādēļ nekad neuztraucos ka mani pieķers ,jo viņas gandrīz nekad nav mājās. No virtuves iznāca manas mātes topošais vīrs Renārs.

- Nu ko, atkal visu nakti ņēmies ar visādiem lamzakiem.  No  vienas puses žēl, ka tava māte nav mājās, bet varbūt man arī tiks kāds prieciņš kamēr viņas šeit nav? 

Viņš mani  satvēra aiz gurniem, uzcēla uz virtuves galda un papletis manas kājas viņš pieliecās pie manas sejas. Es uzreiz reaģēju un iepļaukāju viņu. Viņš sadusmojās , bet es paspēju izrauties no viņa stingrā tvēriena  un aizskrēju uz savu istabu...un māte vēl brīnās kāpēc vēlos pārvākties.

Es aizcirtu istabas durvis un iekritu gultā un sāku kliegt spilvenā. Kā man viņš besī...stulbais lohs. Nesaprotu kā māte viņu varēja apprecēt.  Lai gan viņš ir smuks tomēr viņš ir tik pretīgs un perverss, man vajag uzpīpēt. TAGAD. Izgāju uz balkona, izvilku vienu cigareti no paciņas un aizdedzināju. Es sāku smēķēt kad uzradās mans patēvs. Cigarete man vienmēr ir palīdzējuso atbrīvoties no stressa un negatīvajām emocijām. Esmu mātei vēlējusies par Renāru  pastāstīt jau no 14 gadu vecuma,bet nevēlos viņu sāpināt,jo tas vīrietis viņai ir ļoti svarīgs. Viņš pret visiem ir gādīgs, saprotošs un mīļš, bet nesaprotu kāpēc viņš pret mani tāds nav.

Es iegāju istabā un sāku kravāt mantas,jo man jāizlido jau pēc 4 stundām. No gultas apakšas izvilku savu melno čemodānu. Šeit es vairs netaisos atgriezties, tāpēc man  jāņem viss nepieciešamais līdzi.  Visas drēbes es saliku savā čemodānā un tad es pievērsos veļai.

Veļas man ir ļoti daudz,jo es ar to ieprecinu gan sevi ,gan puišus pie kuriem es pavadu lielāko daļu no sava laika. Iepirkšanās man nekad nav sagādājusi lielu patiku,bet apakšveļas nodaļā es varu pavadīt stundām ilgi. Sapratu , ka viens no maniem mīļākajiem krūšturiem ir pazudis. Vakarnakt uz ballīti uzvilku to ,bet tagad sapratu ,ka esmu ballīti pametusi bez krūštura.

Beidzu kravāties, tad paskatījos pulkstenī  un redzēju,ka līdz lidojumam man vēl ir divas stundas. Ātri ieskrēju dušā, jo varēja just ka esmu lietojusi alkoholu. Kad biju nomazgājusies es uzvilku melnos džinsus un kreklu, aizsēju savus garos, melnos zābākus un no somas izvilku savu ādas jaku, jo viss pārējās jau bija čemodānā. 

Pēc tam izdomāju aiziet uz virtuvi un no ledus skapja paņemt ūdeni. Kāpnēs satiku savu māti.

- Vai tiešām vēlies braukt prom? Te esmu es, tavi draugi un visa tava dzīve. Lūdzu, meitiņ paliec, es tevi ļoti mīlu un nevēlos atvadīties no tevis.-

Māte teica ar asarām acīs. Es arī nevēlos pamest savu mammu ,bet pie sava briesmīgā patēva vairs nespēju izturēt.

- Māt, man ir jābrauc, jo vēlos pamēģināt ko jaunu. Mammu mēs sazvanīsimies ,nomierinies.-

Es teicu aizkaitināta, jo šī viņas čīkstēšana jau sēž aknās. 

-Labi ej pēc koferiem, es tevi aizvedīšu. Vai tavs tēvs atbrauks tev pakaļ uz lidostu?-

Māte jautāja.

-Viņš nevar, bet  atbrauks viņa šoferis, nesatraucies, neesmu vairs maza varu pati par sevi parūpēties.

-Tieši tādēļ nevēlējos lai tu brauc. Viņš par tevi vispār nerūpēsies.

- Man vienalga, pati tikšu ar sevi galā. ES BRAUKŠU.-

Uzkliedzu viņai un aizskrēju uz istabu pēc koferiem.

Paceļam no mājas līdz mašīnai ar māti vispār nerunājām. Kad atbraucām uz lidostas es nevarēju izkāpt no mašīnas, kaut kas lika man tur palikt. Pēc 10 minūšu ilgas klusēšanas es paskatījos uz mammu un pār viņas vaigiem ritēja asaras.

- Vai es vēl kādreiz tevi redzēšu?  viņa iesāka. 

-protams,ka redzēsi. -teicu mierinādama viņu,lai gan biju pārliecināta,ka vairs neredzēsimies.

Es atsprādzējos, apskāvu mammu un iedevu buču uz vaiga.

- Attā mammu.  

-Attā.

Mamma nespēdama novaldīt asaras teica. 

 Es izkāpu no mašīnas un mamma sāka man kaut ko teikt,bet es aizcirtu durvis.  No bagāžnieka izņēmu savu koferi un devos prom uz lidmašīnu...bet tad es nokritu un kāds man palīdzēja piecelties, tas bija smuks čalis..

- Viss kārtībā?- viņš ierunājās

- Jā ,man viss ir labi - 

Mēs turpinājām sarunāties kādu ,laiku un pēc tam mēs aizgājām uz kādu klusāku stūrīti kur pabeidzām iesakto.