Dēmons

Part 16

Galva dunēja, bet pat caur aizmigloto skatienu varēju saskatīt Aleksandra skaidri zaļās acis.
Aleksandrs mani pārmeta sev par plecu. Manu uzmanību pēkšņi novērsa Aleksandra tik izteiksmīgā pēcpuse. Šādas domas man noteikti nebūtu ienākušas prātā ja es nebūtu dzērusi. Viņš nesa mani augšā pa kāpnēm liekot manai galvai tik ļoti svārstīties ,ka likās ka tūlīt vemšu.
Aleksandrs mani ienesa kādā pavisam tumšā telpā un iesvieda sarkanā, ādas dīvānā. Kamēr es pieslējos sēdus viņš bija iekārtojies uz krēsla tieši pretī man un raidīja manā virzienā skarbu skatienu.
-Ko pie velna Tu dari?- viņš nikni prasīja

- Un kā Tev liekas?- ieķiķinoties atvaicāju

- Man liekas ka Tu piss savu dzīvi.-

- Man jau tā gluži neliekas, bet ja vēlies mēs varam nopisties, esmu dzirdējusi ka Tu to baigi labi dari.- visas šīs lietas es noteikti nebūtu teikusi ja būtu skaidrā, bet biju pārāk dzērusi ,lai saprastu ko saku.

- Un no kā tad Tu to esi dzirdējusi?- viņš smīnot ieinteresētu vaicāja

- No bārmeņa, es negribu zināt kā viņš to zin - iesmiedamās teicu

- Paskaidro savu uzvedību, tagad!- viņš teica pilnībā ignorējot ko es biju teikusi iepriekš.

- Nuuu, te jau nav ko paskaidrot.- teicu smiedamies un izplešoties pa visu dīvānu.

- Tu ierodies manā klubā, šausmīgi piedzeries un skūpsti manus draugus, manuprāt ir ļoti daudz lietas, kuras tev man būtu jāpaskaidro.-

- Nu es ļoti atvainojos! Es nezināju, ka šis ir tavs klubs, draudziņ- smiedamās par viņam izdomāto iesauku turpināju stulbi muldēt. Es pat nespēju normāli padomāt! Ko viņš īsti no manis grib? Skūpstu? Pie sevis iesmējos par šo domu.

- Laikam no tevis nekāda runātāja neiznāks- viņš nopūties sacīja, laikam tikai tagad saprotot ,ka es esmu tādā stāvoklī ,ka pat nespētu atcerēties ,ko darīju vakardien.

- Es esmu gadava runāt! Draudziņ, tu šodien labi izskaties!- turpināju smieties.

- Man liekas, ka šodienai tev pietiks. Nāc, aizvedīšu tevi uz kādu istabu izgulēt dzērumu, bet no rīta noteikti gribēšu uzzināt, kādēļ tik ļoti pielējies.- viņš joprojām nedaudz aizkaitināts noskaldīja.

- Klausos ser- teicu. Ārprāts man liekas ka viss griežas, ko es te vispār runāju? Aleksandrs mani atkal pacēla un pārmeta pār plecu un es atkal pievērsos viņa pakaļai.

- Ak mans dievs! Tava pēcpuse ir satriecoša.- es diezgan skaļi iesaucos.

-KO?- viņš izbrīnīti vaicāja, bet ar smīnu. Es, protams to neredzēju, bet normāli viņam taču būtu jāpasmīn pēc šādas piezīmes, bet varbūt viņš tiešām nedzirdēja? Tā nu es nodomāju, ka man tas ir jāpasaka, nē jānobļauj daudz reiz skaļāk.

- TEV IR FANTASTISKA PĒCPUSE -Likās ka tā ir skaļākā skaņa ko varu izdabūt no sevis. Viņš neatbildēja, tāpēc nodomāju,ka atkal nedzirdēja un nevēlas pārjautāt otro  vai arī trešo ,vai velns zin kuru reizi, nespēju atcerēties cik reizes viņam šodien  to esmu teikusi, jo tas seksīgais dupsis tiešām ir pelnījis nokļūt uz žurnāla vāka. Lai nu kā izlēmu, ka man jāpajautā vai viņš mani dzirdēja. Aleksandrs atbildēja, ka esot dzirdējis. Vēlējos kaut ko piebilst, tomēr paturēju savu muti ciet,jo pastāv gandrīz simtprocentīga iespēja,ka to nožēlošu. Loģiski, ka skaidrā prātā ar viņu šādi nerunātu, lai gan no otras puses es jau esmu visu salaidusi dēlī. Pēkšņi sapratu, ka savā galvā cīnos pati ar sevi un sasmējos par to.

Mēs nonācām istabā kura bija sarkanos un melnos toņos. 

- Kāpēc tik daudzi cilvēki guļamistabas iekārto tieši  šajās krāsās? Man citas krāsas liekas tikpat uzbudinošas. -es neizpratnē vaicāju. Aleksandrs manu jautājumu no ignorēja, ielika mani mīkstā gultā un pats nostājās man pretī

-Parasti es šeit palieku pa nakti, lai reibumā nebūtu jābrauc, bet šodien šeit paliksi  tu un man  nāksies braukt mājās.-

-Nē, tev nekur nav jābrauc. Paliec tepat ar mani un iepazīstini mani ar savu draudziņu, draudziņ.- es iesmējos un papletu kājas. 

- Dūda, es nevēlos tevi te tagad ņemt priekšā. Tu esi piedzērusies un to nemaz šobrīd nevēlies. To vēlas alkohols tavā galvā.- viņš nopietni noteica sakrustodams rokas uz krūtīm.

- Ak jel,ja tā arī būtu nebūtu jau pirmais kurš to dara pret manu gribu.-

-Kā tas bija jāsaprot?- viņš nesapratnē vaicāja.

- Es gribu seksu tagad un tūlīt , tāpēc velc tās savas bikšeles nost un izdrāz mani.Tā tas bija jāsaprot-

-Labi, ej gulēt. šo sarunu mēs turpināsim rīt.- Es piecēlos sēdus un mēģināju atšņorēt savas kedas, taču vairs nesapratu kā tos sūda stiķīšus var dabūt vaļā. Tā nu es centos tās nodabūt no sevis līdz mani iztraucēja Aleksandrs.

-Tev palīdzēt?-  Viņš notupās un paskatījās man acīs. Es ieturēju pauzīti.

-Jā- neveikli ierunājos. Viņš novilka manas kedas un nolika tās blakus gultai.

-Varbūt palīdzēsi man novilkt visu pārējo, Draudziņ?- pavedinoši vaicāju.

- Esmu pārliecināts, ka ar to tev problēmu nebūs.- Aleksandrs atkal piecēlās. Es izlēmu,ka man arī vajadzētu piecelties un noskūpstīt viņu, taču brīdī kad liecos klāt sajutu ,ka man viss nāk augšā. Tagad nesen izdzertā vodka bija uz Aleksandra istabas grīdas, smalki.