Dēmons

Part 19

Piebraucām pie Čārlija mājas ,kad diena sen bija sākusies. Nopūtos un izkāpu no mašīnas pie sevis lūdzoties, ka Čārlijs nebūs dusmīgs.

Ieejot pa mājas durvīm ieraudzīju Čārliju, kurš satraukts spaidīja telefonu un dzēra kafīju. 

- Čārlij, es tev atvedu Emmu ar visiem taviem apelsīniem.- Aleksandrs teica atspiežoties pret virtuves sienu, viegli nosmīnot. 

- Kādiem apelsīniem , man vajag tikai Emmu- viņš teica ,balsī joprojām bija dzirdams satraukums un dusmas. 

- Aaa ja? Emma gan teica savādāk-  viņš teica paskatoties uz mani ar uzjautrinātu skatienu. 

- Mums bija beigušies apelsīni un tā kā tu katru rītu ēd svaigus apelsīnus es iedomājos ,ka arī šis rīts nebūs izņēmums- es teicu diez gan pārliecinošā balsī, cerot ka izsprukšu cauri ar saviem meliem.

- Emmucīt, tu šajā mājā esi vienīgā ,kas no rītiem ēd svaigus apelsīnus. Man jau gribētos, bet ņemot vērā to, ka man jau no bērnības ir alerģija pret citrus augļiem es to labāk nemēģināšu.- Čārlijs teica ar līdzjūtīgu smaidu kamēr Aleksandrs fonā nekrietni smējās. 

- Tu laikam tik ļoti gribēji tikt vaļā no mūsu mīļā Aleksandriņa, ka nespēji izdomāt kādu citu atrunu- viņš pēc tam vēl piebilda un tad pievērsās Aleksandram.

- Aleksandr Hunter, man jau likās kad esmu tev labāk iemācījis kā pienācīgi izturēties pret dāmām.- Čārlijs ironiski sacīja, kas lika Aleksandram iesmieties vēl skaļām pirms viņš atkal ierunājās.

- Labi, tad nu es laikam došos un ļaušu jums izbaudīt divvientulību.- viņš noteica izejot pa durvīm.

Es pagriezos pret namatēvu un nesaprašanā vaicāju

- Man likās, ka tāda alerģija ir tikai maziem bērniem.- 

- Emma tu mani aizvaino cik, tavuprāt, man ir gadu?- viņš dramatiski noteica.

- Atradies ,maziņais - es vēl iesmejoties teicu pirms man prātā ienāca ģeniāla ideja.

- Vai maziem bērniem ir atļauts dzert apelsīnu liķieri?- es triumfējoši teicu izvelkot no maisa smalku liķiera pudeli.

Nākošajā rītā pamostoties es jutos vienkārši šausmīgi, laikam vakar ar Čārliju nedaudz aizrāvāmies liķiera dzeršanā. Lai gan sirds izkratīšana Čārlijam ir bijis labākais ,ko es šonedēļ esmu izdarījusi. Vaidot izkāpu no gultas un iegāju aukstā duša cerot ,ka galvas sāpes mazliet mazināsies. 

Noejot lejā pamanīju ,ka Čārlijs ir tieši tādā pašā stāvoklī kādā es. Piegāju viņam klāt un apsēdos  blakus uz dīvāna

- Nu kā tad šorīt jūties, maziņais.-

- Šis viss ir tava vaina tu man iedevi to sūda liķieri, lai gan garšīgs maita.- viņš drūmi noņurdēja, liekot man viegli pasmaidīt un jūtot ka slīgstu iekšā vieglā snaudā.

- Nekā nebija ,princesīt, mums jābrauc uz skolu- 

- Labi, labi ,maziņais, es gaidīšu tevi mašīnā.- teicu pieceļoties no mīkstās sēdvietas un lēni slīdot devos uz mašīnas pusi. Aizbraucot uz skolu mēs ar Čārliju gaitenī pašķīrāmies ejot katrs savā virzienā. Aizgāju pie skapīša, paņēmu visu nepieciešamo un devos uz pirmo stundu-vēsturi. Apsēdos blakus Aleksandra brālim. Skolotājs sāka runāt par gaidāmo projektu. Un tad es sāku viņā klausīties. 

-Tātad, šis projekts jums būs jāveic kopā ar savu blakus sēdētāju. Tam jābūt gatavam līdz novembra trešajai nedēļai.- klasē izskanēja daudz ņurdienu un kaucienu, taču Sebastians izskatījās tīri apmierināts.

- Ko tad tu tik laimīgs, blakus sēdētājiņ?- 

- Kāpēc nepriecāties par to ka man ir tik skaista partnere, - un pieliecoties tuvāk viņš vēl piebilda- un ja tu vēlies padarīt manu brāli greizsirdīgu es tev labprāt izpalīdzēšu.- viņa komentārs lika man viegli nosarkt un pasmaidīt. 

- Nu tad ,partnerīt, kā mēs šo lietu darīsim?- es noprasīju

- Kuru no abām? Projektu vai manu brāli.- viņš smaidot teica

- Projektu ,protams- 

- Nu mēs varētu kādu dienu iet uz manu māju un kādu dienu uz tavējo- 

- Labi, tikai pašreiz dzīvoju pie Čārlija, bet nedomāju, ka viņam būs kādi iebildumi pret tevi- 

- Aaa, pie Čārlija ...nu davaj tad šodien pēc stundām tad- 

Atlikusī dienas daļa pagāja diezgan vienmuļi līdz brīdim, kad mani izsauca uz direktora kabinetu. Nesaprašanā atvēru durvis un šokā iepletu acis.

- Sveika, dārgā, es tevi visur izmeklējos.- teica zema balss

Es atvainojos ,ka tik ilgi neesmu publicējusi jaunas daļas man nebija pieejams internets. 

Un vēl paldies visiem, kas lasa šo stāstu un ir palīdzējuši man sakrāt tūkstošs skatījumus!

Es jūs visus ļoti mīlu un paldies par jūsu atbalstu un jaukajiem komentāriem

                                                                                                                                                                twosouls

                                                                                                                                                                            xoxo.