Stāsts par Tusiņiem un Greizsirdību.

3. nodaļa.

Pēc garās pastaigas un Denija atstāšana pie viņa mājas, es devos mājās. Saule jau rietēja un man vajadzēja pastiegties, lai tiktu mājās. Pirms kāpu augšā pa kāpnēm pasmaržoju savu roku un piedurkni, lai zinātu vai tabaka jau ir izvējojusies, un par laimi tā bija. Dzīvoklis pija piektajā sāvā un tas bija diezgan nogurdinoši 

Mamma bija savā istabā. Droši vien atpūtās skatoties kaķu video. Es klusām paņēmu pāris cepumus no bļodas, kas stāvēja uz galda, un aizslīdēju uz savu istabu. Ieslēdzu laptopu un iegāju "twitter". Man bija viens jauns sekotājs, bet es nelikos ne zinis par to. Ātri ierakstīju "Un skolas aizņemtība var sākties" izlasīju dažus tvītus no citiem un izgāju to "twitter". Atcerējos to ka biju safotogrāfējusi bildes ar Rīgu. Paņēmu fotoaparātu un ielādēju bildes datorā. Izlasījusi labākās es tās ātri apstrādāju un ievietoju "Tumblr". Lai gan saku ātri, apstrādāšanas process bija ilgs. Kamēr visas biju apstrādājusi, pulkstenis jau sāka tuvoties pusnaktij. Zināju ka rīt agri jāceļās, bet es nevēlējos iet gulēt.

Es atvēru logu un apsēdos uz palodzes. Dziļi ievelkot gaisu es jutu gan mašīnu izmešus, gan cigarešu dūmus un blakus esošās mājas ēdiena garaiņus, kas vēl nebija paspējuši pazust. Nakstnīgā pilsēta izskatījās tik romantiska un skaista, ka es gribēju izlēkt pa logu un vēl pa to pastaigāties. Es apzinājos ka lēkt no piektā stāva nav gudri, un ka manas kājas jau bija piekusušas, bet mans prāts lidinājās virs pilsētas dūmeņiem un pētīja klusos stūrus. 

Pēkšņš, bet kluss troksnis izslēdza manu transu. Mamma stāvēja durvju ailē. "Ir laiks iet gulēt, tu rīt nepiecelsies." viņa teica smaidot. Es pamāju galvu un lēnām nokāpu no palodzes. Mamma izgāja no istabas un aizvēra durvis. Es biju jau gatava līzt zem segas, bet sapratu to ka mute ir sausa un man vajadzētu kaut ko, ko padzerties. Saģērbos pidžamā, aizgāju uz virtuvi paņemt glāzi apelsīnu sulas un devos uz gultu. Glāzi un brilles atstāju uz nakts galdiņa. Pati apgūlos gultā un ātri vien iemigu. 

No rīta mani pamodināja modinātājs, ko biju paspējusi uzstādīt jau laicīgi. Izkāpusi no gultas es jutu ka mana galva nedaudz reibst, dēļ tā ka miegs man nebīja īsti ciešs un vienmerīgs. Saslapināju muti ar atlikušo apelsīnu sulu un paņēmu drēbes, lai dotos uz vannasistabu un savāktu sevi priekš šīs dienas. Nomazgājusies, apģērbusies un uzkrāsojusi pamata kosmētiku es biju gatava ēst brokastis. Ātri izceptās olas un uzvārītā tēja garšoja pēc jaunas rutīnas sākuma un  pēc maltītes devos uz tramvaju. 

Pietura bija samērā tukša. Paskatījusies rokas pulkstenī, ko man bija uzdāvinājusi labākā draudzene, pamanīju ka pulkstenis bija astoņi. Pietura bija diezgan tukša, tikai pāris vecmāmiņas, kas noteikti steidzās uz poliklīniku. Tramvajs pienāca ātri un iekāpusi tajā pamanīju Deniju. Viņš man uzsmaidīja un pamāja. Nopīkstinājusi savu "E-talonu" es devos pie viņa un pateicu "Labrīt!".