14. nodaļa.

400 21 1
                                    

"Man pateikt ka es nebūšu tajā ballītē?" Denijs viacāja kad mēs jau sēdējām uz soliņa Vērmaņdārzā. Es noraidoši papurināju galvu un mēs turpinajām sēdēt. Dēļ vēsā laikai biju nopirkusi tēju. Denijs jau bija izvilcis cigareti un piedāvāja arī man vienu. 

"Īsta romantika, ne?" Es sarkastiski vaicāju paņemot piedāvāto cigareti. 

Denijs klusēja. 

"Tev ir maize ko iedot vārnām?" Es pajautāju kad cigarete jau bija aizdedzināta  un Denijs noraidoši papurināja galvu. Laiks nebija vispatīkamākais.

Piepeši Denijs, itkā atjēdzās, un vaicāja: "Tev nav auksti?"
"Ir gan, bet es taču varu izturēt." Es atbildēju un ievilku dūmu no cigaretes.
Denijs aplika ap mani roku un likās ka viņš pat ir gatavs dot man savu jaku, bet šis šķita pietiekami. Sajutos nedaudz siltāk. Nedaudz neērtā pozā, nopīpēto cigareti, esi nometu uz zemes. Denijs savu cigareti pabeidza drīz pēc manis. Tagad kad abas rokas bija brīvas viņš varēja mani apskaut ciešāk. Domas skrēja caur manu galvu. Varbūt tā tam bija jābūt, varbū man bija jāļaujas plūst? Bet varbūt tomēr nē? Šoreiz es ļāvos plūsmai. Es ļāvu lai Denijs mani apskauj un apskāvu viņu pretī. Pirmo reizi jutos kādam tik tuvu un nespēju izšķirt vai šī sajūta bija patīkama, vai nē. Tējas garaiņu smarža savijās ar degušo tabaku. Likās ka lūpas grib tiekties pēc skūpsta, bet es sevi apturēju. Varbūt Denijs darīja to pašu, bet man nebija veida kā to noskraidot.

Aukstums koda pirkstos, un mans prāts lēnām nesās uz mīkstu, siltu dīvānu. Abi divi mēs tā sēdējām, līdz sāka līt. Aukstais lietus sitās pret manu seju un Denijs ierosināja doties mājup ceļu, un tas šķita ļoti saprātīgi.

Kamēr lietus vēl sitās sejā, mēs devāmies uz tramvaja pieturu. Es jutos tā itkā vēl lidoju nedaudz virs zemes, varbūt pat laimīga. Laime jau vienmēr ir tur pat aiz stūra, bet šoreiz tā likās savādāka. To neizdzēsa pat pārpildītais tramvajs, kurā bija jūtama cilvēku neapmierinātība. Denijs mani vēl ar vien turēja blakus un negrasījās laist mani vaļā, arī ja viņam būtu iespēja to izdarīt.

Pēc sešām pieturām gara, saspiesta, brauciena, mēs bijām manā pieturā. Denijs piedāvāja aiziet līdz viņa mājām. Izspiesti no pārpildītā tramvaja, mēs stāvējām tramvaja pieturā.

"Kādēļ tavām mājām?" Es ievaicājos kamēr lietus nepieklājīgi sita manā sejā.

"Nedaudz ilgāk pavadīt laiku kopā?" Denijs nedaudz pa jokam atjautāja, un piegāja priekšā pusei, no kuras lija lietus. Tagad lietus sitās viņa mugurā,  "savādāk sanāks tikai kārtējo vakaru nosēdēt, neko nedarot.." 

 "Un ko mēs darīsim pie tevis? Atkal skatīsimies filmu?"

"Nav jau tikai jāskatās filmas. Mēs varam izdomāt arī kaut ko citu. Iedzert tēju un parunāt." 

"Izklausās siltāk nekā ārā."

"Tieši tā!" viņš iesaucās, "Tad mēs ejam vai turpinam salīt tramvaja pieturā, Arbūz?"

Es pasmaidīju. Šķiet ka tas bija veids kā viņš centās būt iemīļojamāks. Es neteiktu ka tas nestrādāja. Tikai manas domas nedaudz skraidīja no manas istabas uz Denija dzīvoklo.

"Tev ir videospēles?" Es pavaicāju kamēr Denijs, pametis skatu apkārt, sniedzās pēc cigaretes.

"Protams. Lai gan vienīgā spēle ko mēs varētu spēlēt kopā ir "Tony Hawk's pro skater 3". Vai tad tu esi ieinteresēta videospēlēs?" Ar vēl neaizdedzināto cigareti mutē viņš man pavaicāja pretī. 

"Tev ir "Tony Hawk's pro skater 3"? Nūģis."  Es teicu smejoties

"Es nedomāju ka tu esi tāda meitenes." Viņš atteica ar nelielu smīnu sejā. Es varēju just to kā viņš lēnām iemīlās manī, un es - viņā. 

Mēs sākām iet un Denijs vilka dūmus no cigaretes. Es attiecos no tās, jo baidījos ka mana mamma varētu sajust, kad būšu mājās. Drīz bijām pie daudzdzīvokļu ēkas, kurā atradās Denija dzīvoklis. Šoreiz es jutos savādāk, šoreiz es jutos drošāk. Kaut nedrošums mani nebija pametis pilnībā, es devos iekšā mājas kāpņu telpā, un nejutu šaubas par to ko es daru.

Denija dzīvoklis nebija diži mainījies. Gaisu piepildīja intensīvāka tabakas smarža, bet gaitenis bija tīrs. Ieejot viesistabā pavērās tāds pats skats, kā pirms mēneša. Vismaz līdzīgs.  Uz  kafijas galdiņa stāvēja pultis. Vienīgais, kas bija mainījies, bija jau izvilktā "Playstation 2" konsole.

Stāsts par Tusiņiem un Greizsirdību.Where stories live. Discover now