Stāsts par Tusiņiem un Greizsirdību.

8. Nodaļa

Bija sestdienas rīts. Denijs vakar bija aizgājis uz kādu ballīti, bet es atteicos, jo zinu ka ballītes ir tikai alkohols un cigaretes. Lai gan, tas mani vilināja, es labprātāk pavadīju rītu gultā, bez galvassāpēm. Paskatījusies pulkstenī konstatēju ka ir jau desmit un man vajadzētu celties. Piecēlos sēdus un paskatījos uz istabu. Nedēļas laikā ttā jau bija kļuvusi nekārtīga. Izskatās ka šī sestdiena paies istabas kārtošanā. Aizgāju uz virtuvi un uztaisīju sev brokastis. To pašu ko es ēstu skolas dienā. Mammai laikam šodien arī bija darbs un viņa jau ir aizgājusi. Pēc brokastīm es paņēmu kafijas krūzi n devos uz savu istabu, lai iesāktu rītu ar sociālo portālu apskati. Laura vēl nebīja online. Ieslēdzu mūziku un lēnām sāku kārtot istabu. Kad biju gandrīz pusi sakārtojusi, man atnāca īsziņa. Tas bija Denijs (Nedēļas laikā paspējām apmainīties ar numuriem) Viņš prasīja vai nevēlos iziet pastaigāties uz ko es atbildēju ka man jāsakārto istaba un ap divpadsmitiem es esmu brīva. Laiks bija sarunāts un vieta mums jau bija viena. Istabu sāku kārtot ātrāk lai varētu būt apsolītajā laikā. 

Kad pulkstens bija pus divpadsmit biju sakārtojusi istabu un man tikai vajadeja saģērbties lai būtu gatava iet. Apģērbu nebija grūti atrast un jau divpadsmitos biju pie norunātās tikšanās vietas. redzēju kā denijs nāk ar cigareti mutē. Gaiss bija vēsāks un sapratu ka man vajadzeja uzvilkt kādu siltāku jaku.

"Tu nenosalsi?" Denijs teica kad bija klāt. 

"Droši vien nē." Es atbildēju nedaudz nedroši. 

Cigarešu dūmi piepildīja pilsētas piesārņoto gaisu. Liela pilsētas daļa jau gatavojās pusdienlaikam. No dažiem logiem varēja sajust ēdiena smaržu, uz ielas bija bērni kas našķojās ar čipsiem vai dažādiem saldumiem, pieaugušie steidzās paēst kamēr viņu pusdienu partraukums nav beidzies un es tikai nessen biju pamodusies. 

"Tu neesi izsalkusi?" Denijs laipni apvaicājās

"Nē, it nemaz, es nesen ēdu, bet ja mēs grasāmies pastaigāties ilgi tad gan es droši vien gribēšu ēdienu."

"Tagad tu ber teikumus kā Katrīne."

"Vispār kas starp jums ir noticis, kāpēc viņai ir tada nepatika pret tevi?"

"Izteikšos īsi - es sapisos"

"Ak... Vai esi lūdzi piedošanu?"

"Nezinu vai tam ir jēga. Zinu ka Katrīne ir ļoti spītīgs cilvēks..."

"Nu... Tu vari kādreiz pamēģināt. Tikai neievelc, tas visu apgrūtinās."

Denijs uz brīdi klusēja, tad peidāvāja man cigaretes.

"Vai drīkstu tev vaicāt, kāpēc tu smēķē, Denij?"

"Tā pat vien, jo gribās"

"Tad tam nav nekādu nopietnu iemeslu?"

"Nē. Tu pati teici ka parasti nesmēķē, bet uz maniem piedāvājumiem, gandrīz vienmēr paņem cigareti. Vai drīkstu zināt kāpēc tā?"

"Es cenšos piepildīt savu tukšumu" Es pateicu un sapratu ka šo teikumu var parvērst neķītrībā.

"Es parasti par to jokotu, bet tagad nav tāds garastāvoklis."

Mēs staigājām, staigājām pa pilsētu, kas katreiz mainījās un mums nesanāca satikt nevienu pazīstamu cilvēku. Es nepazinu nevienu Rīgā un acīm redzot Denijam arī nebija tik daudz paziņu. Pēc kādas pusstundas pastaigas mēs bijām kādā parkā un smēķējām zem koka kur mūs neviens nevarēja pamanīt. Bija gan dažas vecākas kundzes kas tikai uz mums noskatījas ar nosodošiem skatieniem. Es izbaudīju šo laiku pilnībā, un es nezināju kā man justies. "Vai es šādi drīkstu un vai esmu tam gatava" pie sevis domāju, bet cigaretes dūmi uzreiz aizkliedēja šīs domas. 

"Mums vajadzētu iziet ārā naktī." Pēkšņi Denijs teica

"Wow, wow... tas varētu būt bīstami zinot ka šī ir Rīga."

"Viss kārtībā, es zinu kur iet lai neiekultos problemās."

"Es negribu, bet es tev uzticēšos."

"Tu tiksi šonakt?"

"Kāpēc gan  ne? Šonakt nav balīšu?"

"Ballītes šķiet tukšākas."

"Tu tagad sevī turi komplimentu."

"Tev taisnība. Man vienkārši nav iemesla tev izteikt komplimentu"

"Paldies" Sarkastiski pateicos un piecēlos kājas

"Kādēļ piecēlies?"

"Ja iesim naktī ārā, kaut kur jāsagaida nakts, un es nevēlos lai tas būtu parks."

"Tev nepatīk parki?"

"Nē, man patīk parki, vienkārši, mums ir daudz laika līdz vakaram. Labāk aiziesim kaut kur paēst un izdomāsim maršrutu."

Mēs aizgājām uz tuvāko kafejnīcu un tur paēdām, kamēr Denijs izskaidroja maršrutu kādā mēs iesim naktī.