27th

303 42 2
                                    

Telefonā bija dzirdama arī kāda cita balss.

Džounss runāja ar vēl kādu.

-"Damian, satiksimies mūsu parastajā tikšanās vietā," pēkšņi Džounss teica.

Viņš neatbildēja uz manu jautājumu tāpat, kā es neatbildēju uz viņa.

-"Kad?" jautāju.

-"Tagad," viņš teica, un es noliku klausuli.

Es nevaru iet uz tikšanos ar Džounsu, ja Eduardo man seko.

Viņš visu izstāstīs Vinsentam, un tad es būšu līķis!

-"Eduardo, tu vari iet," teicu, cenšoties viņu aizdzīt.

-"Es zinu," miesassargs atbildēja, taču nekustējās.

Viņš ir apdauzīts, vai?

-"Ej prom," teicu, kļūsot nepacietīgs.

Viņš nekustējās.

Nopūtos.

Izvilku no kabatas mašīnas atslēgas un iesēdos savā mašīnā.

Eduardo apsēdās blakussēdeklī.

Viņš ir kā dēle.

Braucu uz kafejnīcu un novietoju mašīnu pēc iespējas tuvāk, ja nu uzrodas Vinsents, un man nāksies bēgt.

Izkāpu no mašīnas. Džounss arī gatavojās kāpt ārā.

- " Gaidi tepat," teicu.

- " Mans pienākums ir tevi sargāt un nodr..."

Aiztaisīju mašīnas durvis un aizslēdzu to. Eduardo nedrīkst dzirdēt manu un Džounsa sarunu.

Iegāju kafejnīcā.

Džounss sēdēja pie tālākā galdiņa.

-"Vai esi viens?" viņš jautāja.

Viņš man neuzticas?

-"Nu.. Tā es neteiktu," sacīju, pakasot sprandu.

Viņš paskatījās uz mani ar skatienu, kurš vēstīja, ka viņš ir vīlies.

Ar galvu pamāju uz mašīnas pusi, kurā sēdēja Eduardo.

Viņš mūs vēroja.

-"Tātad, nekas nesanāks," vīrietis noteica un jau taisījās iet prom.

-"Kāpēc?" jautāju, liekot vīrietim apstāties.

-"Negribu, lai tev būtu problēmas," viņš teica.

- " Tas čalis tāpat neko nedzird," sacīju, norādot uz Eduardo.

- " Jā, bet viņš redz. Un, ja es atdotu tev informāciju, viņš to redzētu," Džounss teica un nozuda.

Domāju par Ērika vārdiem.

Ja atdotu? Tātad, tas mērglis nemaz netaisījās man sniegt informāciju.

Nopūtos.

Kāda jēga bija nākt?

Tagad tēvs uzzinās, ka sadarbojos ar FIB un novāks mani. Nešaubos, ka Eduardo ar lielāko prieku visu izstāstīs Vinsentam.

Jāsāk rakstīt testaments, lai gan.. Man nekas nemaz nepieder.

Iekāpu mašīnā un mirkli sēdēju, domājot, vai vispār ir iespējams aizbēgt no Vinsenta de Alonso, un cik daudz cilvēku ir cietuši mūsu dēļ?

- " Kas viņš bija?" Eduardo jautāja.

- " Nekas svarīgs," noteicu un uzsāku ceļu mājās.

Ieejot mājā, Vinsents jau stāvēja priekšā.

Mafijas varāWhere stories live. Discover now