Mafijas varā

41st

-" Stenlijs tiks ar tevi galā," Vinsents noteica un pameta telpu, pat nenoklausoties manu sakāmo.

Pie durvīm parādījās Stenlijs, un padotie ienesa telpā piederumus, kurus novietoja uz galda blakus krēslam.

- " Zini, es labprāt tagad darītu ko citu, bet darbs ir darbs," Stenlijs sāka gvelzt savas muļķības.

Viņš paņēma rokās vienu no piederumiem, un es aizgriezu skatienu.

- " Tātad...sāksim ar vienkāršākiem jautājumiem," Stenlijs teica.

- " Kurā brīdī tu nolēmi būt nodevējs?" viņš jautāja, krītot man uz nerviem.

- " Uzmini," attraucu.

- " Labi, " Stenlijs nopūtās, " šis laikam bija par grūtu. Nākamais jautājums. Kas bija zibatmiņā? "

- " Nekas," teicu.

Stenlijs brīdi uzlūkoja mani.

Viņš zina, ka nemeloju, jo viņš ļoti labi prot pateikt, kad cilvēks melo.

Taču tas maitas gabals tāpat izmantos izdevību.

Viņš pasmīnēja.

- " Lieliski. Un kas bija mapē?" Stenlijs turpināja.

- " Nekas," teicu patiesību.

- " Damian, man ir sliktas ziņas - ja šis būtu eksāmens, tu nenokārtotu," Stens teica.

Viņa seja saglabāja nopietnu izteiksmi.

- " Labi. Tu vismaz runā, tāpēc sāksim ar tikai nelielu iegriezumiņu. Tu vari izvēlēties kur. Jebkur. Kur vien vēlies."

Skatījos uz viņu kā uz jukušo.

- " Nu, beidz. Jābūt taču kādai vietai," Stenlijs teica, it kā es būtu viņam atbildējis.

Viņš tuvojās man ar aso piederumu.

- " Atšujies," teicu un centos pavirzīties tālāk no viņa.

Viņš iesmējās.

- " Ar tevi nemaz nav jautri."

Stenlijs saķēra mani aiz matiem un pagrieza manu galvu pret viņa.

Viņš lēnām vilka aso piederumu man gar kaklu.

Centos nedomāt par sāpēm.

- " Varbūt pastāstīsi, kā iepazinies ar FIB? Kopā spēlējāties smilšukastē? " Stenlijs teica.

- " Ej ellē!" attraucu.

Viņš iedūra priekšmetu nedaudz dziļāk.

Asinis pilēja uz mana krekla.

- " Es te tā domāju...kad tad vēl mēs tiksimies, Damian?" viņš pēkšņi jautāja.

- " Jebkad tavos murgos,"  atteicu.

Viņš pasmīnēja.

- " Tu šonakt būsi beigts, tāpēc par to es nešaubos."

Pagāja dažas minūtes, es turpināju klusēt, un Stenlija pacietība lēnām izsīka.

- " Runā, Damian!" viņš kliedza.

Durvis atvērās, un telpā ienāca tēvs.

Domāju, ka viņš izbeigs manas ciešanas, bet tēvs tikai aizsūtīja Stenliju prom, lai pats varētu turpināt.

Viņš uzlocīja piedurknes.

- " Ķersimies pie lietas, Damian," Vinsents iesāka," tu zini procesu, viss ir pa visam vienkārši. Vai nu tu runā, vai arī es tev lieku runāt. Un tici man, tu to negribi."