Mafijas varā

42nd

Vinsenta sk.p.

Sēdēju savā kabinetā un gaidīju, kad ieradīsies Džounss.

Neesmu runājis ar Damianu kopš vakardienas, kad viņš aizgāja uz savu istabu.

Pat ja dēls mani nenodeva, FIB ir izskalojuši viņam smadzenes.

Pie kabineta durvīm pieklauvēja.

-"Ienāciet," noteicu.

Telpā ienāca Džounss.

- " De Alonso k..."

- " Iztiksim bez liekulības. Es zinu, kāpēc patiesībā nācāt šurp," uzreiz ķēros pie lietas.

-"Redzu, ka neesat omā, kungs, " viņš teica.
- " Varu piekāpt citu dienu," Džounss turpināja.

- " Jau tik ātri cenšaties aizbēgt?" pacēlu uzaci.

Viņš viegli nobālēja.

-"Ķersimies pie lietas," Ēriks Džounss novērsās.

- " Tas ir tieši tas, ko es šobrīd daru," noteicu.

- " Mēs varam vienoties," ieteicos.

Ağents pacēla skatienu.

- " Vienoties?" viņš likās izbrīnīts.

- " Jā," atteicu.

- " FIB neslēdz nekādus darījumus ar mafiju," Ēriks likās aizskarts.

- " Vai tiešām? " jautāju, atceroties, ko viņš bija piesolījis Damianam.

-"Klausos, ko jūs piedāvājat, kungs," Džounsa tonis mainījās.

- " Es pārtraukšu...savas darbības," iesāku," es padošos FIB. Jums būs visi pierādījumi."

Džounsa sejā atspoguļojās nepārprotams izbrīns.

- " Ko jūs..Kas liek," viņš nespēja atrast īstos vārdus.

- " Es zinu, ka tas var likties pārsteidzoši. Taču man tam ir arī kāds nosacījums," turpināju.

-"Es klausos," Džounss noteica.

- " Es zinu, ka esi precējies ar Sā..Silviju. Silvija Džounsa. Neskan nemaz tik briesmīgi," sacīju un redzēju, ka Džounss jūtas neērti," tad jau tu pavisam noteikti zini arī viņas noslēpumus."

Piecēlos un piegāju Džounsam klāt.

- " Es gribu, lai viņa liek mierā Damianu. Lai FIB liek mierā Damianu un vairs nekad nerādās tuvumā šim namam. Ja jūs turpināsiet ar viņu sazināties, vienošanās tiks atsaukta. Vai skaidrs?"

Džounss stāvēja kā sastindzis.

- " Es nevaru to izlemt viens," viņš beidzot teica, skatoties man virsū.

- " Tad aizmirstiet, ko nupat teicu," attraucu.

Džounss uz mirkli novērsās,  it kā pārdomājot, ko teikt, un tad atkal pievērsa man savu skatienu.

- " Labi, es piekrītu. Esam vienojušies," vīrietis teica.

- " Ne tik strauji," sacīju un apsēdos atpakaļ savā krēslā.

Džounss sarauca uzacis.

- " Man likās..."

- " Tas nav viss," teicu.

Viņš aizsvilās.

- " Jūs nevarat neko pieprasīt pretī! Tā ir Jūsu atzīšanās! Jūs agri vai vēlu tiksiet sodīts par saviem pārkāpumiem!"